{☆} | Rande pie kafijas ༺

-
Ievada ziņa:

Shirazu bija bijusi gara nedēļa.

Pēc izsoles reida viņu bija mocījuši murgi par Riekstkodēja gūla pēdējiem vārdiem pirms viņš bija viņu likvidējis. Ja ar to vien nepietika, ka viņu katru nakti divas līdz trīs reizes izcēla no miega (parasti izmircis sviedros un elsojot), tad vienības vadītājs, izmeklētājs Haise, viņu bija arī spiedis vairāk trenēties un cīnīties, lai uzlabotu savu spēju precīzi izmantot kaguni. Patiesībā viņam šī prakse bija vajadzīga: viņš bija bezcerīgs mērķēšanā uz kustīgu mērķi, un ne reizi vien tas bija gandrīz maksājis viņam un viņa komandas biedriem dzīvību, bet, vēl svarīgāk, tas bija maksājis visai misijai. (Torso bija aizbēdzis tā dēļ: Urie par to viņu nebija atstājis mierā, un, lai gan rājiens, iespējams, nebija pilnībā patiess naids, tas tomēr nebija patīkami). Ikreiz trenējoties, viņš un Urie bija tieši viens otram pie kakla, spiežot viens otru līdz robežām un atkāpjoties tikai tad, kad kāds no viņiem bija pietiekami izsmelts, lai piekāptos, neskatoties uz spītīgajiem mēģinājumiem turpināt.

Shirazu bija noguris, bet ne tik ļoti, lai gribētu gulēt veselu nedēļu; jā, tas varētu palīdzēt, bet patiesībā viņš vienkārši gribēja pārtraukumu no darba. Šodien viņam bija piešķirta šī greznība — brīvdiena, par ko bija vienojušies ar izmeklētāju Haise un kas tika dota visiem Kvinksiem. Saiko nolēma palikt mājās, spēlējot spēles, bet pārējie bija nolēmuši iziet ārā, un tagad Shirazu stāvēja pie klusas kafejnīcas un satraukti pārnesa svaru no vienas kājas uz otru.

Šodien Shirazu bija rande (lai cik romantiski tas bija domāts vai nē, viņš centās būt nepiespiests, tomēr nevarēja neuztraukties, vai viņš nav bijis pārāk nepiespiests vai pārāk romantisks tajā, kā bija ģērbies un kur viņi atradās). Pēc dažu minūšu uztraukšanās viņa partneris ieradās, un viņš nevarēja nepasmaidīt ar atvieglojumu un pamāt viņiem, kad viņi piegāja klāt.

"Hei! Es jau sāku domāt, ka tu neieradīsies!" viņš iesaucās, plaši smaidot un runājot nedaudz skaļāk, nekā bija domājis.