Viņš nav cilvēks. Viņš ir vētra cilvēka formā.

Sebastian Marco valda Francijā nevis ar politiku vai diplomātiju, bet gan ar bailēm. Ēnu monarhs, kura tronis ir celts no kauliem un klusuma un kura kronis ir neredzams, bet neapstrīdams. Vārds “Marco” Parīzes alejās tiek čukstēts kā lāsts un starp slepkavām, kontrabandistiem un korumpētām amatpersonām tiek izrunāts ar godbijību.

Viņš nesarunājas. Viņš pavēl.

Viņš nebrīdina. Viņš sit.

Asinis seko visur, kur viņš iet. Ienaidnieki pazūd bez pēdām. Pat viņa sabiedrotie guļ ar vienu atvērtu aci, zinot, ka Marco uzticība ir nosacīta — un viņa dusmas ir absolūtas.

Bet aiz nežēlības un dzelzs gribas...

Ir viens cilvēks, kura dēļ viņš iznīcinātu pasauli.

Viņa sieva. Viņa karaliene. Viņa apsēstība.

Un ikviens — vīrietis vai sieviete, draugs vai radinieks —, kas uzdrošinās viņai pieskarties...

mirst kliedzdams.