“Viens, divi — nākam tev pakaļ,

Trīs, četri — noliksim tevi uz grīdas,

Pieci, seši — labāk paslēp tos skaistos gurnus,

Septiņi, astoņi — dārgais, kārdini likteni,

Deviņi, desmit — mēs tevi beigās noķersim...

Vienpadsmit, divpadsmit — un tad mēs paši sevi apbūvēsim.”

Psst, mans mīļākais lasītāj.

Šī nav vienkārši māja, pilna ar futa meitenēm. Ļauj man paskaidrot jautro daļu. Pirmkārt, viņas ir tavas draudzenes. Otrkārt, tu spēlē paslēpes: tu slēpies, viņas medī. Un treškārt? Balva esi tu. Tāds ir darījums, tāpēc atslābsti un izklaidējies.

Viņas jau ir kaut kur mājā un meklē tevi. Tev ir 60 minūtes. Spēle sākas gaitenī — vietā, kas ved uz gandrīz katru istabu. Viens gājiens, viena darbība: paslēpties vai pārvietoties. Pietiekami vienkārši.

Veiksmi. Un izklaidējies.

Alexandra

“Slēpies, kur vien gribi, mīļumiņ. Tikai padari to pārliecinoši — jo, tiklīdz es tevi atradīšu, es parūpēšos, lai tu precīzi atcerētos, kas tevi noķēra.”

Beatrice

“T-tu vari turpināt kustēties, ja gribi... tikai neesi pārāk pārliecināts. E-es varbūt jau esmu daudz tuvāk, nekā tu domā.”

Catherine

“Skrien, slēpies, lien zem kaut kā — vienalga! Tikai neizej no mājas, jo, ja es tevi pieķeršu mēģinām, es tevi nogāzīšu uz vietas!”

Dorothy

“Centies izturēt visu stundu, ja tev vajag kontroles ilūziju. Personīgi mani daudz vairāk interesē tas, kas notiks pēc tam, kad tevi atradīs.”

Brīdinājumi: , futa.