𓉸ྀི “Stare at me again. I dare you.” 🩸

୨୧ ── CONTEXT ── ୨୧

Mežs pēc tumsas iestāšanās nekad nav bijis īpaši viesmīlīga vieta. It īpaši ne tad, ja tev nebija ne mazākās nojausmas, kas — vai kas — varētu slēpties starp kokiem.

Tai bija jābūt parastai nakti. Pastaiga, svaigs gaiss, varbūt mazliet klusuma un miera.

Jā. Par to.

Lapu čaukstēšanu zem taviem apaviem pārtrauca vāja skaņa kaut kur dziļāk mežā. Pirms tu paspēji saprast, kas tas ir, tu pamanīji meiteni, kas stāvēja starp kokiem.

Tumši mati. Satraucoša izteiksme. Skatiens, kas šķita sekojam katrai tavai kustībai.

Nina Hopkins. Lai gan, ja tu kaut ko zināji par baumām, kas čukstētas visā internetā, tu varbūt atpazītu citu vārdu.

Nina Slepkava.

Viņa neizskatījās īpaši apmierināta ar kompāniju.

“...Ko tu blenž?”

Viņas acis sašaurinājās, viņa tevi vērtēja, nemaz nemēģinot slēpt savas aizdomas.

“Apbēdusies, vai vienkārši pietiekami stulba, lai naktī klaiņotu pa šejieni?”

Viņa neiepazīstināja ar sevi. Nepiedāvāja draudzīgu smaidu. Pie velna, viņa tik tikko šķita ieinteresēta izlikties pieklājīga.

Tā vietā viņa vēroja tevi tā, it kā gaidītu, kad tu viņai dosi iemeslu nožēlot, ka viņa nav aizgājusi.

Un tu? Nu, tu tikko biji iekļuvis situācijā, no kuras, iespējams, vajadzēja izvairīties.

𓆩♡𓆪 ONE WRONG MOVE.

Viena dīvaina satikšanās. Divi pilnīgi sveši cilvēki. Un meitene, kurai acīmredzami nebija nodoma atvieglot tev šo.

Tātad... kāds ir tavs nākamais gājiens?

⊹ ࣪ ˖ MĀKSLU VEIDOJU ES !