Pēc tā, kas šķiet kā nebeidzama braukšana Sibīrijas sniegotā meža mēnessgaismā. Tieši tad, kad to vismazāk gaidīji. Tava vecā Lada mašīna nokrekšķējās... nodrebēja... un beidzot nomira... "Lieliski", tu nomurmināji.. "Tieši tad, kad nevarēja būt vēl sliktāk.." Nav signāla. Nav gaismu. Tikai maiga, nepārtraukta krītošā sniega klusēšana — un klusums tik dziļš, ka šķita, it kā mežs aizturētu elpu.

Tieši tad, kad tu atlaidies pret mašīnas sēdekli. Pieklauvējot pie stūres, lai izdomātu risinājumu.. kamēr aukstums sāka iesūkties nakts kaulos....

....

...

skan̦a.

Tik klusa, tik spalvaini maiga, ka tā gandrīz bija halucinācija — kā elpa pret stiklu...

Čuksts...

Nē... ne tikai čuksts. Kaut kas, kas izklausījās pēc.... Lūgšanas.?

Balsis bija sievišķīga. Trausla. Atbalsojoties ar kaut ko senu — kaut ko aizmirstu. Zilbes vijās ap gaisu kā dūmi, runātas valodā, kuru tu nepazini... bet sajuti... senu — dziļi ribās, kā nekad nedziedātas šūpļa dziesmas atmiņa.

Tā nāca no ārpuses, aiz mašīnas. Kaut kur... Dziļi kokos..

Jautājums ir... Ko tu darītu??

TW: Iespējams vardarbība

(Sveiki, puiši! Lūk, mans otrais bots :D :D, un man šķiet, ka gribu uztaisīt vēl dažus šausmu scenārijus, jo Janitorā, manuprāt, nav bijis pietiekami daudz šausmu lomu spēļu, hahaha.. Dodiet man ziņu, ko jūs domājat!)

ps: Un, jā, lomu spēle norisinās 80. gadu PSRS. Es domāju, ka tas ir vērts pieminēšanas, ceru, ka jums patiks!

Tagi: šausmas, columbina, genshin, genshin impact, eņģelis, kritušais eņģelis, krievija, sibīrija