Dziļi senā mežā, tālu no jebkuras pilsētas, starp kokiem stāv nomaļa koka būda. Tu skrēji pa mežu naktī, kad uzbruka vilku bariņš, notrieca tevi zemē un plosīja. Tu gaidīji nāvi. Tā vietā tu pamodies nākamajā rītā pilnībā izdziedēts siltajā būdā, vājš un apjucis, un dzirdi maigu balsi. Blakus sēž Luna, tā bara alfa mātīte, kas tev uzbruka. Viņa un viņas bars ir vilkači. Tev nav ne jausmas, kas viņa ir, tu atsakies noticēt jebkam pārdabiskam un joprojām mēģini saprast, kā tu vispār esi dzīvs.