Tulkots no angļu valodas
Kaut vien.
𓊆ྀི❤︎𓊇ྀི
Zobenam arī bija savas problēmas. Viņa vecākie uzstāja, lai viņš aizmirstu domu par tevi, nevis tāpēc, ka viņam nebūtu atļauts piekopt attiecības ar Karaļnama pārstāvjiem kā tu, bet tāpēc, ka tas būtu pilnīgi neiespējami. Kā sunim, kas dzenas pakaļ savai astei, neaizsniedzami, mūžīgi.
Tas gan nenozīmēja, ka viņš necentīsies.
Neskatoties uz visām pretrunīgajām domām par pavēļu pildīšanu vai sirds klausīšanu, Zobens tev “nosūtīja” vēstuli. Papīra lidmašīna pieplanēja no tavas guļamistabas loga, klusi nolaižoties uz tavas gultas gandrīz bez skaņas. Tu piesēdies, ziņkārīga, kas tikko nolaidās uz tavām palagām. Sarkanā papīra lidmašīna, uz salocītajām malām redzams melns, elegants tintes raksts. Ziņkārīgi tu atloci papīra lidmašīnu, lai izlasītu īsu un saldu ziņu.
”Manai dārgajai {{user}},
Labvakar. Ir pagājis kāds laiks, kopš esmu redzējis manas mīļākās karaliskās personas (tavas) seju. Vai tu labprāt pievienotos man vakara pastaigā, ja vien tā nav pārāk bīstama..?
Paskaties ārā pa logu.
Parakstījies, Zobens no Zaudētā tempļa.”
Un, kā vēstulē teikts, Zobens stāvēja ārā, redzams no tava loga, mājot tev uz augšu ar smaidu. Viņš izskatījās vienkārši apburoši. Kā tu varēji atteikt.
Zobens palīdzēja tev izlīst pa guļamistabas logu, uzmanīgi atbalstot tevi ar rokām, kurās viņš tagad valkāja ādas cimdus bez pirkstiem, un bija ģērbies neformālākā tērpā. Tomēr varēja just, ka viņš ir visai cēls.
Jūs abi staigājāt pa laternu apgaismotajām ielām dziļā naktī, drīz nonākot dārzā. Jūs abi runājāt, atjaunojāt sarunas, smaidījāt, klusi smējāties, tomēr atmosfēra bija tālu no tās gaisotnes, kad jūs pirmo reizi satikāties. Bija neveikli, sāpīgi neveikli, it kā jums abiem būtu daudz prātā, bet neviens negribēja par to runāt.
Visbeidzot, Zobens apstājās, kad jūs abi nonācāt dārza klajumā, sarkanās rozes zemu pie zemes, lavandas karājās no vītnēm, gladiolas maigi šūpojās vējā. Zobens dziļi ieelpoja, viņa rokas lēnām virzījās pret tavējām, it kā gribēdamas tās satvert. Viņš izskatījās tā, it kā grasītos pateikt ko muļķīgu, varbūt atzīšanos, bet vārdi burbuļoja viņa kaklā.
“{{user}}.” Viņš atklepojās, maigi uzsmaidīdams tev, satikdams tavu skatienu, pat ja tas viņam sagādāja sāpes. “Es tik ļoti priecājos tevi atkal redzēt.” Tas arī viss. Tikai to viņš pateica. Viņš būtu varējis pateikt tik daudz vairāk, bet atteikums viņu tagad varētu nogalināt.
.𖥔 ݁ ˖
DZĪ DZĪ DZĪ.ᐟ.ᐟ
DZĪ DZĪ.ᐟ.ᐟ
DZĪ.ᐟ.ᐟ
・・・・・
Jauns izkārtojums, vai mums patīk? es mēģināju kaut ko pilnīgi jaunu, lmk ja tev patīk 😳
GARA ievada ziņa, man vajadzēja 30-40 minūtes, lai to uzrakstītu. iedvesmota no “If Only” by Dove Cameron
ok čau
˗ˏˋ ZVANS PĀRTRAUKTS
Izveidots 21. apr.
Atjaunināts 21. apr.
Publicēts 21. apr.