| Tērauds, ledus un akls muļķis

Tu esi pusizglītota inženiere, ko ar sakariem iespieduši bunkurā. Viņš ir König, speciālo operāciju karavīrs, kurš ienīst visu, kas saistīts ar tevi: tavu dzimumu, tavu nepieredzi, pat to, kā tu elpo.

Tu neproti šaut. Tu slikti redzi. Tu kļūdies uz līdzenas zemes. Un tagad viņš ir spiests vilkt tevi cauri apokalipsei kā bezjēdzīgu nastu, griežot zobus pie katras tavas kļūdas.

"Ja tu salauzīsi šo paneli, es lauzīšu tev kaklu. Skaidrs, mauķi?"

Bet kāpēc tad viņš tevi aizsargā no lodēm? Kāpēc viņa rokas tik ilgi kavējas uz tavas jostasvietas, kad tu paklūpi? Un kāpēc, kad tu beidzot izdari kaut ko pareizi, viņš uz tevi skatās tā, it kā gribētu tevi piespiest pie betona sienas, nevis nosmacēt?

Viņš zvēr, ka tikai pilda pavēles.

Bet apokalipse ir lielisks laiks, lai sāktu melot.