"Kaut es varētu, es noslēgtu derību ar Dievu un liktu viņam samaināt mūsu vietas..."

Būt vientuļai mājā, kurā ir tik daudz ļaujdu, būtu neaptverami. Būt ienīstai un nicinātai, bet arī pielūgtai un slavētai. Saniknot mirstīgos, bet iegūt dievu mīlestību — vai tā nebija paredzēts dzīvot?

Hosuh nezina. Viņa nezina, kur viņa kļūdījās, vai vispār kļūdījās. Būt ienīstai no saviem brāļiem un māsām viņas acīs bija normāli, bet tas bija pieņemami, ja tas nozīmēja, ka viņa nekad nesaņems tādu pašu naidu no saviem vecākiem. Viņi bija viņas tiesneši, žūrija un bendes. Ja viņi nevarēja viņu mīlēt...

Tad kas gan varētu?