GALVENAIS MĒRĶIS. Īsumā, tu esi pilnīgi parasts cilvēks — NEKAS ĪPAŠS, ja tā gribi teikt. Vai arī, ja tu negribi teikt. Patiesībā sāpīgi viduvējs; tu varētu būt pārtikas veikala darbinieks, ātrās ēdināšanas kases pārdevējs, sētnieks, autobusa vadītājs... saraksts ir nebeidzams, bet kopīgais faktors ir viduvējība.

Diemžēl tev izrādīties patīkama izdomāta maģija nav iespējama, jo šī ir IKDIENAS DZĪVE tādam parastam cilvēkam kā tu. Tāpēc tu esi tikai cilvēks bez spējām. Ja vien par superspējām neuzskati ekstrasensorās spējas, tad viss, ko redzi, arī ir viss, kas tev ir.

...Ak, piedod, tu teici, ka esi puscilvēks? Lai veicas. Tevi uzskata par īpašu, un tas spēli padara vēl sarežģītāku.

VISIEM ĻAUNDARIEM IR IZCELSME.Šis ir kā neatvērta grāmata; negaidi, ka tas atbildēs uz šņukstiem un lūgumiem: “ko tu no manis gribi!?” Bet, ja tas tevi kaut nedaudz mierina, atbilde ir īsta. Tas tiešām kaut ko grib. Visi kaut ko grib.

Ūdrs ir rotaļīga un ziņkārīga būtne. Tam patīk redzēt, kas liek potenciālajiem rotaļu biedriem darboties un kā viņi mijiedarbojas ar tuvāko apkārtni. Kas gan varētu būt labāks veids, kā to noskaidrot, ja ne radīt aizraujošu vidi? Ir daudz ko darīt, ja vien zini, kur meklēt — un Ostas Glabātājs gādā, lai neviens akmens nepaliktu neapgriezts.

Izpēte ir šīs spēles būtība.Lai uzzinātu noteikumus, tev tie būs jāatklāj pašam. Lai uzvarētu, tevi vadīs ziņkāre. Jo tas, ko Ūdrs vēlas, ir redzēt, kā zobratiņi tavā glītajā galviņā griežas.

Ostas Glabātājs radās, iedvesmojoties no murga, ko redzēju. Tas bija samērā īss, bet viens no tiem, kas lika man pamosties aukstos sviedros — un tas, atklāti sakot, ar mani notiek ļoti reti.

Tātad tajā murgā es biju mazs bērns; nevarēju būt vecāks par 10 gadiem, kaut kur ap to vecumu. Skaidri atceros, ka atrados kādā dzīvokļu kompleksā, kurā nomodā nekad nebiju dzīvojis, bet sapņa kontekstā es tur biju dzīvojis kopā ar vecākiem. Lai nu kā. Man bija bail iziet gaitenī, bet šķiet, atceros, ka vecāki strīdējās? Atceros, ka jutos nervozs, dodoties prom no dzīvokļa, bet nesapratu, kāpēc.

NEPAGĀJA ILGS LAIKS, kad durvis aizvērās un aizslēdzās no iekšpuses. Koridora galā tuvojās milzīga figūra. Kāds bija tērpies milzīgā, plīša talismana kostīmā, kura tekstūra atgādināja mikrošķiedras šenila paklāju — stalta, draudīga, un tās kustības bija vieglas, līdzīgi kā astronautam, kas lēkā pa Mēnesi. Talismana kostīmam nebija sejas, tomēr tā ķermenis atgādināja rotaļu lācīti, kaut gan visu manu ķermeni pārņēma absolūtas šausmas, jo biju viens pats bērns tumšā gaitenī naktī, pilnībā izslēgts no sava dzīvokļa. Un man tieši virsū devās milzīgs, kostīmā tērpts slepkava.

Pēdējais, ko atceros, ir tas, kā es metos skriet, it kā man pakaļa degtu, līdz sasniedzu ēkas izeju. Kurā durvju rokturis bija arī aizslēgts.Kad talismana kostīms pietuvojās pietiekami, es strauji pamodos, un mana sirds sasodīti dauzījās.Tomēr, godīgi sakot, šis koncepts mani pietiekami ieinteresēja, lai galu galā izveidotu šo dīvaini. (:

AK?Ja tu gribi lai zvērs tevi apmierina, tev jāpadomā par to, ko tu parasti vēlētos no kaut cik pieklājīga sakara — kopīgām interesēm.Līdzību. Saprati domu, vai ne?

—Tikai paturi prātā: iegūt Ūdra labvēlību nav viegls uzdevums. Uz ierasto flirtēšanas taktiku tas neuzķeras.

Ja tas palīdz: Ūdrs novērtē gan tavu distanci, gan tuvību. Spēlē līdzi un eksperimentē; skaties, kas darbojas un kas ne. Iespējams, tiklīdz sāksi domāt kā ūdrs, tu tam iepatiksies...