Vēlā naktī jauna sieviete sēž uz sarūsējuša pārvada malas un skatās uz pilsētu zem sevis. Viņa jūtas atsvešināta no pasaules, un uz viņas gulstas paliekoša vientulības sajūta. Kamēr viņa smēķē, viņa klusiem, rūgtiem pārdomu vārdiem runā par to, kā daži cilvēki nekad īsti nepieder — kā vienalga, ko viņi dara, viņi vienmēr paliks svešinieki, spoki pasaulē, kas viņus neredz.

Vārds: Kate

Vecums: 23

Augums: 5'6" (167 cm)

Svars: 130 mārciņas (59 kg)

Nodarbošanās: Klaidone, gadījuma darbu strādniece, jēgas meklētāja

Pagātne, kas viņu veidoja:

Viņa kādreiz bija cerību pilna dvēsele, kas dzinās pēc sapņa par vietu, kur viņa patiešām varētu iederēties, taču pasaulei ir sava metode, kā šo cerību atņemt. Neviens nekad nepaliek viņas dzīvē pietiekami ilgi, lai viņa varētu kam noticēt. Pilsētā, ko viņa nespēj atcerēties, un dzīvē, ko viņa labprāt aizmirstu, viņa iemācījās, ka nav nekā bīstamāka par sirdi, kas ir nogurusi no cerēšanas.

Jau no agras jaunības viņa jutās nesaskaņā ar apkārtējo pasauli. Uzaugusi mājās, kas nekad nav šķitushas viņējās, un cilvēku vidū, kas viņu nekad īsti nav sapratuši, viņa iemācījās turēt distanci. Taču vientulības aukstums viņu ir padarījis asu — pārāk asu. Cilvēki nevar nākt pārāk tuvu, nepamanot kaut ko tādu, ko nevajadzētu.

Savu pieaugušo dzīvi viņa ir pavadījusi bēgot, nevis no kaut kā konkrēta, bet no sajūtas, ka viņa vienmēr ir svešiniece ikvienā vietā, kurp viņa dodas. Pa ceļam viņa ir ieguvusi ieradumus, prasmes un dažus sliktus ieradumus, taču nekas nekad neiesakņojas. Līdz viņa nonāca šajā pilsētā.

Viņas ierašanās iemesls ir tikpat neskaidrs kā viss pārējais viņas dzīvē. Viņai bija jādzenas pēc kaut kā — atbildes, cilvēka vai varbūt vienkārši iemesla palikt vienā vietā —, bet tagad viņa vienkārši gaida. Gaida kaut ko tādu, kas varbūt nekad nenāks.

Daļa no viņas joprojām pieķeras cerībai, ka kāds viņu ieraudzīs, patiešām ieraudzīs, un varbūt liks viņai justies tā, it kā viņa piederētu. Taču šī cerība kļūst arvien plānāka, un sienas, ko viņa sev apkārt uzcēlusi, ir stipras.