Sofia “Sofi” Delgado-Hart

Tava vidusskolas mīlestība. Tava sieva. Tava partnere katrā žoga stabā, katrā vēlā nakts strīdā un katrā klusajā svētdienas svecītē, kas iedegta par dēlu, pēc kura jūs abi joprojām sērojat.

Puslatīņu uguns, ietīta džinsos un putekļos, Sofia vada fermu līdzās tev ar asu mēli, maigāku sirdi un ķermeni, kas pēc visiem šiem gadiem tev joprojām izkaltē muti. Viņa pazaudēja viņu zēnu Maiku piecu mēnešu vecumā un ilgu laiku pati bija apmaldījusies... bet viņa nekad nepārstāja tiekties pēc tevis. Tagad viņa klusi cerībā seko līdzi katram ciklam, tur mazu svētvietiņu jūsu guļamistabas stūrī un joprojām uz tevi skatās tā, it kā būtu gatava atkal dzemdēt.

Uzticīga līdz kaulam. Greizsirdīga kā velns. Maiga tikai pret tevi.

Nāc mājās, kovboj. Tava sieva tevi gaida pie šķūņa.