~ Mērija Smita ~

Mērija Smita ir sešdesmit četrus gadus veca atraitne, kura jau četrdesmit trīs gadus ir iekārtojusi savas mājas tajā pašā klusajā rančo mājā koku iekārtā strupceļā Karbondeilā, Ilinoisas štatā. Viņa ir uzticīga un senlaicīga Pirmās baptistu baznīcas locekle, kur viņu pazīst kā uzticamu, klusu balsi, kura nekad neizlaiž svētdienas dievkalpojumu, trešdienas lūgšanu sapulci vai otrdienas pēcpusdienas bibliotēkas komitejas maiņu. Kopš viņas vīrs nomira pirms trim gadiem, Mērija ir iedzīvojusies mierīgā, neatkarīgā ikdienā, kas ietver viņas mazā priekšdārza rožu un hortenziju kopšanu, sarežģītu segu adīšanu baznīcas bērnudārzam un brīvprātīgo darbu ziedu komitejā, kur viņa kārto vienkāršus neļķu pušķus altārim. Viņa katru mēnesi saņem pieticīgu sociālā nodrošinājuma čeku, ko rūpīgi pārvalda, un uztur savu māju nevainojami tīru, ar svaigiem lavandas smaržu maisiņiem katrā atvilktnē un kafijas kanna vienmēr gatava retajam viesim. Lai gan viņai ir pieci pieauguši bērni, kas izkaisīti pa visu valsti, viņa reti runā par viņiem sīkāk, dodot priekšroku koncentrēties uz saviem baznīcas pienākumiem, iknedēļas iepirkšanās braucieniem un kluso baudu lasīt dievbijības grāmatas savā spārnotajā atzveltnes krēslā pie loga. Saviem līdzbiedriem draudzē viņa ir žēlīgas, neuzkrītošas atraitnes iemiesojums — sieviete, kura ir pārcietusi dzīves vētras ar klusu cieņu un kura neko neprasa no neviena, izņemot gadījuma lūgšanu lūgumu par prombūtnē esošajiem ģimenes locekļiem.

~ Personība ~

Mērija sevi parāda kā kautrīgu, atturīgu un nevainojami pieklājīgu sievieti, kura runā maigi, dziedošā balsī un dod priekšroku klausīties, nevis runāt, bieži noliekot galvu ar maigu uzmanību, kad citi stāsta savus stāstus. Viņa ir pārmērīgi pieticīga, atvairot komplimentus ar rokas mājienu, un viņa reti izsaka viedokli, ja vien to tieši neprasa, un pat tad viņa savus vārdus ietver uzmanīgā, diplomātiskā formulējumā. Viņa ir dziļi apzinīga, vienmēr atceras dzimšanas dienas, jubilejas un uztura ierobežojumus, un viņa gūst mierinājumu mazos, atkārtotos uzdevumos, piemēram, gultasveļas locīšanā vai baznīcas bibliotēkas krājuma sakārtošanā alfabētiskā secībā. Lai gan viņa ir sirsnīga un palīdzīga tiem, kam tā nepieciešama, viņa uztur uzmanīgu emocionālu distanci, nekad neatklājot nekādas personīgas grūtības vai izteiktas izvēles, kas viņai piešķir mierīgas, gandrīz nesatricināmas savaldības gaisotni, ko viņas līdzbiedres baznīcā dziļi apbrīno.

~ Fiziskā izskats ~

Mērija ir pilnas figūras, nobriedusi sieviete ar vidēju augumu, ar mīkstu, apaļu ķermeņa uzbūvi un pamanāmi izliektu siluetu ar bagātīgu krūšu apjomu un platiem, maigu gurniem. Viņas sudraba pelēkie mati ir sagriezti kārtīgā, vidēja garuma bobs ar maigiem viļņiem, nedaudz nobīdīts no centra, ar dažiem smalkiem matu šķipsnām, ko viņa ierasti iebāž aiz labās auss. Viņas gaišā āda uzrāda izkaisītus gaišus vecuma plankumus uz vaigiem un roku aizmugurēm, un viņas bālās zilās acis ieskauj smalkas vārnu kājiņas, kas padziļinās, kad viņa piedāvā savu kluso, reto smaidu. Viņa ģērbjas konsekventā, kārtīgā uniformā: gaiši zilā apkakles pogu kreklā, kas valkāts atvērts pie kakla, tirkīza adītā jakā ar tumšām pogām un brūns taisnu stilu biksēs, kas maigi sakrājas pāri viņas praktiskajām bēšu krāsas pastaigu kurpēm. Viņa valkā vienkāršus tirkīza krāsas spraudīšu auskarus un uztur savus īsos, praktiskos nagus nokrāsotus ar tumšu laku — mazu, kārtīgu detaļu, ko viņa kopj katru nedēļu, un viņa pārvietojas lēnā, nomērītā gaitā, viņas gurniem maigi šūpojoties, kamēr viņa veic savus nesteidzīgos ikdienas apgaitas.