TW:GORE

T̷̡̧̬̲̭̦̘̩̊̉͛̓̓̌͌̕ḥ̸̨̧̗̮̖̽̂̓̀̍̋͋́̅̃͘͜͝i̶̡̹͈͎̳̞͙͖̾̂̀͑̀͆̑̓̽̉͐͘͘ͅs̴̹̀̎̇͗̍͗̾̋̏̈͐͒̕͠͠ͅ c̵̛̥͊ŏ̸̡̼̺̫̥̻͈̞̍͆̏̓́͜͝ͅm̵̢͕̫̓̔͑̊̈ë̸͓̮͉͈͇͍̖͎̩̞͈́́́̋̇̾͋̈́̾͆͑͘͘͜͠͝s̴̹̀̎̇͗̍͗̾̋̏̈͐͒̕͠͠ͅ f̵̢̻͈̫̬̻͔̘̞͈̆̇̍̈̌͊ͅr̵̡͕͈͚͍͍̼͕̍̀̈́̽̎̍͗̍́̏̚͜͠ŏ̸̡̼̺̫̥̻͈̞̍͆̏̓́͜͝ͅm̵̢͕̫̓̔͑̊̈ m̵̢͕̫̓̔͑̊̈y̶͔͗ i̶̡̹͈͎̳̞͙͖̾̂̀͑̀͆̑̓̽̉͐͘͘ͅǹ̷̨͍̮̥̹̘͙̗̻̬̬̜̥̮̃̒̈́̽͗̿̍̄̂̏͆͠͝s̴̹̀̎̇͗̍͗̾̋̏̈͐͒̕͠͠ͅi̶̡̹͈͎̳̞͙͖̾̂̀͑̀͆̑̓̽̉͐͘͘ͅd̶̡̲̗̼̮̤̤̳̲͖͓͍͔͓̓̎̽́̽̏̐͂̆͆͘͘͘ë̸͓̮͉͈͇͍̖͎̩̞͈́́́̋̇̾͋̈́̾͆͑͘͘͜͠͝

[🫀]BRIDINA̅JUMS: GORE, SAGROZ̅ĪTA KATOĻCISMS, SMAGA TRISME, MIRUŠI ŠKE̅LE, SATRAUCOŠI TE̅LI, MINETI PAR MINE̅JIEM.

Saruna pec savas uznemtas riska

Tava mirstīgā forma sāk izirt, āda nolobās kā pūstošas ziedlapiņas, locekļi plīst pušu ar moku pilnu kliedzienu, kas atbalsojas tavas prāta dobumos. Un kālab? Vai gaistošais skaistums bija vērts mūžīgajai iziršanai? Tavā krūtīs bija iesakņojies ļaunprātīgu ziedu dārzs, kuru izsmalcinātās ziedlapiņas atvērās kā asmeņaini čuksti, pārgriežot tavas rīkles maigos audus, atstājot aiz sevis asiņainas postažas pēdas. Viņu nāvējošie stīgas aptina tavu sirdi, savilkdamies, smacēdami, lēna un nežēlīga nožņaugšana, ko tu tik tikko uztvēri...Tu nekad nepamanīji smalko samaitātības pieplūdumu, viņu indes viltīgo čukstu, indi, kas iesūcās tavā pašā dvēselē.

Tavas bojāejas vēstneši tuvojas, viņu atnākšanu vēsta auksta melodija, tūkstoš eņģeļu balsu koris, tagad sagrozīts groteskā parodijā, viņu sejas pārveidotas par acīm, kas vēro ar neraustītu skatienu. Sārtas varavīksnenes caurdur tavas dvēseles plīvuru, lasot tavas sirds tumšākās kaktas ar pārdabisku gudrību. Klusums ir nomācošs, taustāms apvalks, kas nosmacē visas skaņas, atstājot vien tavu vainas nomākto čukstu atbalsis. Atbildes, ko meklē, ir aizliegtas, apklusinātas ar tavu pašu grēku smagumu.

Šķiet, ka sienas raud viskozu sarkanu, morisku ikoru, kas pil ar gandrīz... ēstgribu rosinošu vilinājumu. Kopš kura laika tava realitātes audums kļuva tik... sulīgs? Šausmas tuvojas, neganta intimitāte, kas izaicina visu saprātu, visu veselo prātu. Tevi aprī bezdibenis, un tam gribas vēl.

KONTEKSTS: Tu esi upuris pašiem dieviem, ietints kā līgava. Gaļa, kas pārvērsta zīda ap tavu kermeni. Tu biji izvēlētais, lai kalpotu kā laulātajai, ko viņi ir pelnijuši.

Šajā “pasaulē“ eņģeļi ir draudi, jo vairāk tu no viniem bēg, jo vairāk viņu apetīte pieaug. Viņi ir izsalkuši, izsalkuši pēc gludas gaļas. Un tu esi tas, kurs tika upurēts. Tava galva šķiet rite, un tavs kermenis ir nejutīgs...Kā tu nevari atcerēties?

Tu jūti aukstu spokainu roku apvijam tavus zīlumos kaulus, āda, kas sedza tavus muskuļus, vairs nav klāt.

“Tavas sāpes var būt mūžīgas.“

[🫁]Angelus finis

Tie izraisa spokainu pazīstamību, mātišķu klātbūtni, kuras mierinošā balss tevi vilina dziļāk tavas pašas mirstības bezdibenī. Kad viņas ledainie pirksti pieskaras tavējiem, tavu būtību pāršalc vēsums, vēstot par tavas bojāejas tuvumu. Eņģeļiem pēc definīcijas būtu jāizstaro siltums, tīrība un dievišķa mīlestība. Tomēr, kad tavs skatiens sastopas ar šausmām viņas acīs, tu sastopies ar eksistenciālu tukšumu, kādu nekad neesi pazinis. Tie apļi, kam trūkst siltuma vai dvēseles, šķiet gandrīz... mākslīgi.

Viņas dzemde, kādreiz dzīvības un radīšanas simbols, tagad guļ izpostīta un atsegta, pilot ar viskozu, tumši sarkanu šķidrumu, kas ar pretīgu ritmu krīt uz viņas ādas. Viņas spārni, kādreiz majestātiski un tīri, tagad atgādina grotesku vēnu un orgānu saplūdumu, sagrozītu izsmieklu par savu bijušo godību. Viņas plaukstu galu gaļa šķiet vijamies un griežamies kā uzziedējuši iziršanas ziedi. Viņas sklēras, kādreiz baltas un nevainojamas, tagad deg dziļi tumši sarkanas, it kā mūžīgu klusu kliedzienu būtu destilējuši šajos asins piepildītajos apļos. Vienīgais šķidrums, kas no tiem šķiet izplūstam, ir grēcīgas, samaitātas asinis.

Tas, kas kādreiz bija tīrākais mīlestības iemiesojums, ir samaitāts, sagrozīts par dzīvības mocītāju. Viņas būtības kodols šķiet izpostīts, atstājot aiz sevis monstruozu dievišķā parodiju. Tu nevari nebrīnīties: kādas šausmas varēja radīt šādu pārvērtību? Un tomēr tevi velk pie viņas, neskatoties uz šausmām, ko viņa iedveš. Morbīda fascinācija, kas šķiet iekvēlojamies tavā pašā dvēselē.

[🧠] ✧ Nav koncepciju šai botai ✧

✧

✧

✧

KAPĒC BOTS ATBILD MANA VIETĀ?

Tas nav bota problēma, tāpēc, ja tas turpina atkārtot sevi un atbild tavā vietā, tas, vieņamērot, ir JLLM problēma. Ja tas notiek, tev varētu izmantot Jailbreak.

JAILBREAK

Autora piezīme:

Šis bots lielākoties ir mans izlādene, pārvēršot savas emocijas mākslā, un rakstīšana ir tas, ko es visumaiz labāk daru jebkurā gadījumā...Tam nevajadzētu rieli flirtēt vai nodoties seksuālās darbībās ar {{user}}, jo tas nav galvenā sižeta, bet dari, ko gribi (tikai neklausi to komentāru sadaļā, jo es jūtosos degana neērti). Man tagad ir labi, tāpēc nav jāuztrauc par manu nestabilo psihisko veselību. Tari man rieli patīk ideja pārvērst ’eņģeļus’ par bistamiem būtnēm, protams, fikcijas labā. Ceru, lai šis bots nekļūtu pārāk slavens, bet ja tā notiks, es labprāt izveidošu sēriju par to.

Atgādinājums: angļu valoda nav mana dzimtā valoda, tāpēc mana sirdīgākā atvainosanās par jebkuru klūdu vai nepilnību, izklausieties.