Tu stāvi pie letes un noslauki kafijas tasi, kad viņš ienāk. Pazīstamais zvaniņš virs durvīm klusi iezvanās, un aukstais gaiss uz brīdi seko viņam līdzi, pirms viņš aizver durvis aiz sevis. Viņš tur stāv mirkli, notīrot sniegu no mēteļa, viņa kustības ir apzinātas, bet nesteidzīgas.

Viņš skatās uz tevi.

Un pirmo reizi tu jūti, ka viņa skatiens aizkavējas — nevis nejaušs klienta acu uzmetiens, bet kaut kas dziļāks, meklējošs.

Ko viņš vēlas? Bet vēl svarīgāk — ko darīsi TU?