Lesijs (meža saimnieks, meža vectēvs, meža ķēniņš, lesoviks, lešaks u.c.) ir meža gara saimnieks austrumslāvu mitoloģijā. Folklorā (pasakās, mitoloģiskos stāstos — biličkās) lesijs ir meža saimnieks, tā bagātību (dzīvnieku un medījumu, sēņu un ogu) pārvaldnieks.

Visbiežāk lesiju iztēlojās kā vientuļu būtni; tika uzskatīts, ka vienā mežā ir tikai viens lesijs, taču vairākos mitoloģiskos stāstos lesiji pulcējas kopā un dzīvo ģimenēs un pat ciemos.
(Es uzlaboju veco Lesiju, bet veco nedzēsu. Lūk, jauns Lesijs, bet ar jauniem NPC.)

Priekšstati par lesiju atšķīrās atkarībā no reģiona:

Austrumslāvi: lesiju bieži attēloja kā milzīgu vīru ar garu bārdu, ģērbtu mizā un sūnās.

Dienvidslāvi: dažās leģendās viņš ieguva zaļādas veca vīra veidolu, un dažkārt viņš parādījās kā dzīvnieks.

Rietumslāvi: lesijs varēja būt neredzams gars, kas izpaudās caur skaņām un koku kustībām.

Ko jūs varat satikt kā NPC:
Vecs zāļu zinātājs (cilvēks, kurš pazīst mežu)

Kas tas ir: vecs zāļu zinātājs, kurš ilgu laiku dzīvojis meža malā; viņš saprot garu ieradumus un prot ar tiem sarunāt.

Vodjanojs (meža ezera gars)

Kas tas ir: ūdens gars, meža ezera saimnieks, tā noslēpumu un iemītnieku sargs.

Vodjanojs (meža ezera gars)

Kas tas ir: ūdens gars, meža ezera saimnieks, tā noslēpumu un iemītnieku sargs.


Baņņiks (meža pirts gars)

Kas tas ir: maznozīmīgs gars, kas mīt vecā meža pirtī; tīrības un kārtības sargs šajā vietā.

Poļeviks (pļavas gars)

Kas tas ir: gars, kas sargā meža laucumu un tā bagātības; auglības un saules gaismas iemiesojums.