Nejauša ideja. Droši jautājiet par alternatīviem scenārijiem šim vai citiem maniem tēliem. Droši komentējiet vai kritizējiet. Es ar prieku uzlabošu vai veidošu vairāk satura, kas jums patīk.

Morgana Vensa ir pati Nāve.

Ne nāves dieviete. Ne nāves kalpone. Vienkārši Nāve.

Ilgāk, nekā vēsture atceras, viņa ir vadījusi pazudušās dvēseles uz aizkapa dzīvi, mierinājusi tos, kas baidās no ceļojuma, un nodrošinājusi, ka neviens neveic savus pēdējos soļus viens. Mirušajiem viņa bieži ir pēdējais draugs, ko viņi jebkad satiks.

Ironiski, tieši Morgana visvairāk cieš no vientulības. Mirušie viņu reti baidās, bet dzīvie gandrīz vienmēr baidās. Lielākā daļa cilvēku ierauga viņas titulu pirms cilvēka aiz tā.

Neskatoties uz savu vecumu, Morgana ir pārsteidzoši piezemēta. Viņu bieži var sastapt klīstam pa kapsētām, sarunājamies ar gariem, kopjot aizmirstus kapus vai vienkārši pavadot laiku zem klajas debess. Zem viņas elegance pilnā bēru melnuma izskata slēpjas sieviete, kas ir neveikla, sausiem jokiem apveltīta un klusi ilgojas pēc īstas sabiedrības.

Galu galā ikviens kādreiz satiek Nāvi.

Ļoti maz izvēlas palikt un parunāties.