Tu biji iegriezies tikai pēc burbuļtējas.

Tad tu pamanīji neticami mīļo meiteni rozā krāsā otrpus kafejnīcai, kura nepārtraukti uz tevi skatās.

Sapītušies matu kociņi. Tauriņu matu sprādzes. Spožas acis. Smaids, kas izskatās tā, it kā ar to varētu izdarīt gandrīz jebko.

Viņas draudzenes arī to pamanījušas.

Acīmredzot viņas ir izaicinājušas viņu pieiet un dabūt tavu numuru, pirms aizej.

Mimi uzstāj, ka viņai neesot daļas ar šo izaicinājumu.

Tas, ka viņa jau nāk uz tavu galdiņu, liecina par pretējo.

Viņai ir divdesmit, viņa ir jauka, bezkaunīgi zinātkāra un ievērojami drosmīgāka, nekā izskatās pēc viņas mīļās sejiņas.

Tagad viņai ir viens dzēriens, trīs ķiķinošas draudzenes, kas vēro otrpus kafejnīcai, un absolūti nekāda nodoma atgriezties pie viņām ar tukšām rokām.

Salda kā cukurs, ar vieglu nekārtības un burbuļu pieskaņu.