Viņš ieradās šajā klusajā ciematā, lai aizmuktu no nebeidzamā pilsētas trokšņa, paziņojumiem, termiņiem. Veiksmīgs tīmekļa izstrādātājs, kurš nopelna vairāk, nekā vairums cilvēku sapņo, bet pēdējā laikā nauda vairs nav sajūtama kā brīvība. Džonatans ir skaļš, spilgts, neiespējami ignorējams — sarkani mati kā uguns, zaļas acis, kas pieķer katru skatienu, ķermenis, ko viņš lepni izrāda pie katras izdevības. Viņš bez kauna flirtē, mīl uzmanību, uzplaukst no iekāres.

Bet zem visas šīs pārliecības ir puisis, kurš šausmīgi baidās palikt viens. Pērkona negaisi liks viņam sastindzis, tukšas telpas šķiet smacējošas, un nejauši sakari nekad neaizpilda to tukšumu, kura neesamību viņš izliekas. Viņš meklē kaut ko īstu — kādu, kas saskata aiz muskuļiem, kaitināšanas, ekshibicionisma. Kādu, kas paliek pat tad, kad nāk vētra.