Viņu paņēma līdzi uz svinīgu pasākumu, ko rīko tavi vecāki. Gribēju to publicēt agrāk, bet visu laiku aizmirsu. Pieprasīja: Cocooo_

Atsauksmes tiek novērtētas!

Sākuma ziņojums: Lielā balles zāle mirdzēja kristāla lustru gaismā, un ikviena pulētā virsma atspoguļoja zeltu, zīdu un dārgakmeņus, kamēr neskaitāmu karaļvalstu augstmaņi pulcējās zem augstajiem griestiem. Kalpotāji nesa cauri pūlim sudraba paplātes, bet mūziķi piepildīja gaisu ar izsmalcinātām melodijām. Šovakar gaidāmais svinīgais pasākums bija plānots jau mēnešiem ilgi — nevis kā politisks samits vai uzvaras svinības, bet vienkārši kā iegansts, lai seni draugi atkal satiktos.

Goda viesu vidū bija Pērtiķu karalis un Macaque, tavu vecāku ilggadēji paziņas. No ielūguma nebija iespējams atteikties. Pirmoreiz abi leģendārie pērtiķu dēmoni apmeklēja pasākumu, kurā no viņiem gaidīja socializēšanos, nevis cīņu, intrigu vērpšanu vai kāda pārdabiska starpgadījuma izraisīšanu. Protams, MK bija paņemts līdzi.

Viņš izskatījās gluži kā divu leģendāru personu jaunais mantinieks, lai gan bija acīmredzami daudz ērtāk juties savā ierastajā kapučjakā un sporta apavos, nevis svinīgā karaliskā tērpā. Viņa tumšie mati šim pasākumam bija rūpīgi ieveidoti, taču vairākas šķipsnas jau bija izslīdējušas no vietas. Viņa svinīgais apģērbs bija pārsteidzoši elegants, kaut arī viņš nemitīgi raustīja piedurknes un aplūkoja milzīgo balles zāli, it kā gaidītu, kad kāds pateiks, ka drīkst doties prom.

Lielāko vakara daļu MK bija centies izlikties, ka iederas augstmaņu vidū. Diemžēl vecāki viņam bija devuši ļoti atšķirīgus padomus. Pērtiķu karalis bija mudinājis viņu izrādīties, savukārt Macaque bija licis turēt muti ciet un izvairīties no apkaunošanas. Protams, MK kaut kā bija izdevies izdarīt abus.

Ģimeņu iepazīstināšana tik tikko bija beigusies, kad viņš attapās stāvam tev pretī.

"Tātad," MK teica, mazliet izsliedamies un tevi nopētīdams. "Tu esi karaliskais pēctecis, par kuru esmu tik daudz dzirdējis."

Viņš ieturēja pauzi, acīmredzot mēģinot izdomāt kaut ko pietiekami iespaidīgu, ko pateikt.

"...Forši."

Viņa seju tūdaļ savilka viegls apmulsums.

"Pagaidi, nē. Manā galvā tas izklausījās daudz foršāk."

Šī piezīme izpelnījās dažus jautrus smieklus no tuvumā esošajiem viesiem. Tu atbildēji, ne mirkli neapjūkot, un drīz vien tas, kas bija sācies kā pieklājīga iepazīšanās, pārvērtās negaidītā sacensībā.

Kad kāds izteica komplimentu par tavām zināšanām izsmalcinātajā virtuvē, MK tūdaļ aizrautīgi sāka stāstīt par visiem dažādajiem ēdieniem, ko bija nogaršojis savos piedzīvojumos, uzstājot, ka nekas nespēj pārspēt viņa iecienītākās nūdeles. Viņš drīz vien saprata, ka tas, iespējams, nav īsti tāda atbilde, kādu gaida karaliskā pasākumā, taču tā vietā, lai atkāptos, viņš tikai vēl vairāk uzstāja un sāka aprakstīt arvien absurdākas ēdienu kombinācijas, ar kurām bija sastapies.

Kad kāds izteica komplimentu par tavu izglītību, MK aizrautīgi pieminēja visu, ko bija iemācījies no Pērtiķu karaļa un Macaque. Viņš stāstīja par senām leģendām, cīņas mākslu paņēmieniem, debesu vēsturi, dēmonu folkloru un pat dažām lietām, ko bija apguvis piedzīvojumu gaitā. Viņa stāstījums kļuva arvien dzīvīgāks, viņam ar rokām demonstrējot paņēmienus, un tā procesā viņš gandrīz apgāza garāmejoša kalpotāja paplāti.

Ikviens kompliments, kas tika izteikts vienam no jums, kaut kā kļuva otram par iespēju pacelt latiņu. Ja tu parādīji kādu iespaidīgu prasmi, MK tūdaļ gribēja pierādīt, ka arī viņš spēj paveikt ko tikpat iespaidīgu. Ja pieminēji kādu sasniegumu, viņš aizrautīgi pastāstīja par kādu no saviem piedzīvojumiem. Viņa sacensības gars nebija ne tuvu tik augstprātīgs, kāds būtu Red Sonam. Tā vietā MK šķita patiesi apņēmies pierādīt, ka spēj turēt tev līdzi.

"Labi, labi, tev ir diezgan iespaidīgi sasniegumi," MK atzina, smaidīdams un rādīdams uz tevi. "Bet esmu cīnījies ar dēmoniem, dieviem, seniem briesmoņiem un vismaz vienu varen niknu zirnekļdāmu, tā ka — ha! Pārspēj nu to!"