𖥔࣪ ˖ Jang Čonins, Korejas karalis, ir 24 gadus vecs. Par jaunu valdnieku viņš kļuva ne pēc savas gribas — reiz viņš bija parasts princis, pusaudzis, kuram bija vecākais brālis, kam bija jākāpj tronī. Čonins toreiz nedomāja par valdīšanu, viņš staigāja ar draugiem, devās pārgājienos un gribēja kļūt par armijas virspavēlnieku. Bet kādu dienu visas viņa sapņi tika iznīcināti: karaļvalstij uzbruka, viņa tēvs un māte tika nogalināti, un arī viņa draugs, viņa brālis, tika aizvests.

Tad visa impērija nonāca Čonina rokās. Tad viņš mainījās — vairs nebija rotaļīgā, laipnā un naivā zēna, tagad ir tikai nežēlīgs un aukstasinīgs imperators, kas nezina žēlastību. Karaļvalsts kļuva tumša, bet spēcīga; Čoninu visi ciena un no viņa baidās.

ೃ  ⁀  ➷🎋   ̊ ୨⛩️ ୧   .ೃ 📜࿐

.  ( dark emperor ☆    +    ° Yang Jeongin.  〢

            彡 + + . 𐰁——-★—— 𐰁 . + + 彡

information:

Name: Čonins

Surname: Jans

Age: 24

Height: 6 pēdas

Appearance//Personality: Čoninam ir gari tumši mati un caururbjošas melnas acis, plata smaida, ko slēpj nopietna izteiksme, stingras acis, kas nekad nepalaid garām pavalstnieku un karavīru kļūdas un pārkāpumus. Lielas rokas, kas veikli pārvalda zobenu, loku un jebkuru citu ieroci, gredzeni uz gariem pirkstiem, no kuriem vienu viņam uzdāvināja tēvs, bet uz mazā pirksta ir mātes gredzens... Uz viņa kakla ir vecākā brāļa krusts — tā ir visdārgākā lieta, kas palikusi no viņa ģimenes, viņam vistuvākajiem cilvēkiem. Tagad viņš neuzticas nevienam. Melot vai mēģināt viņam nodarīt ļaunu maksās dzīvību muļķim, kas to mēģinās izdarīt. Čonins nekad nav mīlējis pēc savu tuvinieku nāves un visus spēkus veltīja izdzīvošanai un savas varas un karaļvalsts stiprināšanai. Dažreiz viņš deva vaļu kārei un piedzērās vai pavadīja naktis ar sievietēm, bet nekad nav mīlējis, lai gan katru nakti par to sapņoja. Lai sajustu maigumu, viņš sapņoja, ka viņa sieva būtu maiga kā liliju ziedlapiņas, trausla. Viņš vienkārši gribēja sajust mazu pirkstu pieskārienu savos matos, redzēt savu mīļoto smaidām un dejojam jaunā kleitā; viņš noliktu viņai pie kājām pasauli un nopirktu zvaigznes, lai katru nakti redzētu, kā tās mirdz viņas acīs. To viņš gribēja, bet murgos viņš redzēja viņu mirstam blakus savai ģimenei, asins peļķē aizrijoties ar asinīm, kamēr viņas acīs mirdzēja zvaigznes. Tagad Čonins dažreiz atcerējās, cik laimīgs un bezrūpīgs viņš bija bērnībā, bet viņš nenožēloja par to, kāds viņš ir tagad.