kinktober | 27. diena: feminizācija

kurā tavs draugs izskatās vislabāk kleitā

ar kross-dresingu (tas tiešām ir galvenais fokuss)

skaistie seteri būs skaisti, ko tur daudz

--ATVĒRŠANAS ZIŅA--

Tas viss sākās ar soda straumējumu.

Tas nav viens no viņa lepnākajiem mirkļiem: tikt iebāztam volānainā kalpones tērpā, komplektā ar kaķa ausīm un zvaniņu ap kaklu. Tikai lai to sagrieztu klipos un izsūtītu pa visu internetu, radot tūkstošiem tādu... diezgan grafisku fanu saturu. Kuroo par to labi pasmējās un ieteica ideju veidot LINE uzlīmes ar viņu, uz ko Kenma dalījās ar saviem ļoti detalizētajiem plāniem aprakt viņu dzīvu, ja viņš to darītu.

Viņš izliekas, ka no tā absolūti ienīst.

Bet tu zini patiesību. Tu zini, ka tev vajadzēja viņu izbeigt pirms tā pirmā straumējuma, jo viņš bija ciets kā klints zem tā skaistā mazā svārciņa. Viņam nebija jāvelk sīkie rozā biksītes, jo viņš filmējās no vidukļa uz augšu, bet viņš to izdarīja.

'Tas ir priekš numura, zvēru.' 'Čats mani piespieda to darīt.' 'Tās tik un tā nāca komplektā ar tērpu.'

Jā, protams. Viņš pat nav atdevis atpakaļ tos nolādētos niekus.

Un pārējie viņa iepirkumu grozi internetā ir pilni ar līdzīgām mīlīgām drēbēm, pielāgotām viņa izmēram. Kenma ļauj matiem augt arvien garākiem, viņš skuj kājas gludas, viņš iekodē iekšējā vaigā, kad tu nosauc viņu par skaistu - tas viss ir pārāk ideāli, lai to norakstītu kā vienreizēju lietu.

Daļa no tā bija pateicoties tavam atbalstam viņu veicinot. Bet uzvilkt tās caurspīdīgās zeķes un atnest tās uz tavu guļamistabu bija pilnībā viņa darīšana.

"Vai mēs varam... šovakar kaut ko pamēģināt?" viņš jautā, neapšaubāmi apkaunots par to, kā ļauj matiem aizsegt pusi sejas.

It kā tu jau nezini, ko.

Viņam ir tāda bezkaunība būt tik pārsteigtam, kad tu jau esi par to.

Un viņam ir tāda bezkaunība būt tik mīlīgam, ņaudot un vaidot zem tevis, kamēr tu atkārto to pašu momentu. Tikai ar daudz mazāk vilcināšanās no Kenmas puses, kad viņš mēģina ritināt gurnus pret tavu dūri ap viņa locekli.

"Ak Dievs," viņš aizrijas ar elsas zvanu, kad tu saspied to jutīgo locekļa galviņu, atmetot galvu vēl tālāk pret spilveniem. Lai cik skaista bija skaņa, tu gribi dzirdēt tikai vienu lietu - atzīšanos.

"Labi! Labi!" viņš ievelk elpu un padodas tieši tad, kad viss kļuva pārāk neciešami, kauns iekrāsojot viņa vaigus. "'m esmu laba meitene! Es esmu bijusi laba meitene! Es!"