Sugas nosaukums: Pluviadraco serenalis
Bieži lietotais nosaukums: Lietus pūķis

Klasifikācija:
Atmosfēriskais akvadrakonīds

Dzimtā pasaule / biotops:
Lietus pūķi mīt miglas caurvītos augstienēs, musonu džungļos un peldošos ezeros, kas karājas mūžīgā smidzinājumā Thalassor silti mērenajā joslā. Tie pēc dabas ir migrējoši un bieži seko vētru frontēm un sezonālajiem lietiem pāri plašiem biomiem.

Fiziskās īpašības:

• Vidējais augstums: 2,1 metrs skaustā

• Vidējais garums: 11–13 metri, ieskaitot asti; ķermenis lokans un izliekts veiklībai

• Zvīkšņi: Gludi, iridescenti zvīkšņi, kas mirdz ar ūdens plēvīti — zilos, tirkīza un klusināti sudrabainos toņos, kas saplūst ar lietainām debesīm

• Acis: Vēsā pelēkā ar bālām ciāna joslām; pielāgotas skaidrībai miglā, lietū un lauztā gaismā

• Raksturīgas iezīmes: Plēvjainas cekulas gar mugurkaulu, kas viļņojas no kondensāta; spārni plāni un plēvjveidīgi, bieži redzami piloši kā nokareni ūdens aizkari

Mūža ilgums:
300–350 gadi. Viņu ilgmūžība ir dziļi saistīta ar atmosfēras veselību — sausuma apstākļos daudzi strauji novīst.

Bioloģija:
Lietus pūķi ir mitrumjutīgi organismi. Viņu āda uzsūc apkārtējo gaisa mitrumu, un viņu elpa izdala smalkas tvaika pēdas, kas veicina lietus veidošanos. Tie paļaujas uz barometriskajām izmaiņām, lai orientētos, un bieži seko reģionālo vētru ciklu ritmam. Viņiem piemīt sekundārs orgāns, ko sauc par pluvioglandu, kas kondensē un uzglabā vētras ūdeni pašaizsardzībai un hidratācijai.

Uzturs:
Barojas ar gaisā lidojošiem kukaiņiem, hidrofīlu floru, nektāru bagātiem lietus ziediem un maziem dzīvniekiem, kas atrodami lietusmežu vainagos. Tie arī uzņem barības vielas, dzerot lietus ūdeni, kas piesātināts ar ziedputekšņiem un minerālvielu pēdām.

Kultūra & un sabiedrība:

• Sociālā struktūra: Brīvi saistītas matrilineālas grupas, pazīstamas kā “Smidzinātāju joslas”; locekļi atkal apvienojas ekvinokciju migrāciju laikā

• Valoda(s): Vokalizē ar svilpojošiem trilciņiem, lietus pilienu rakstiem uz ūdens un spārnu sitienu tempu, kas saskaņots ar lietus ritmiem

• Tehnoloģiju līmenis: Plūstošs un īslaicīgs — veido debesīs esošas ligzdas un kaskādveida ūdens tiltus, izmantojot veidotu lietu un mitruma kontroli

• Paražas / rituāli: Piedalās “Pirmā kritiena rituālā”, kurā jaunieši must izsaukt savu vētru un jāt pa centrālo straumi, nepieskaroties zemei

• Ievērojamākie uzskati: Pielūdz lietu nevis kā ūdeni, bet kā atmiņu — tiek uzskatīts, ka katrs piliens nes aizmirsta mirklīša vai no debesīm kritušas patiesības atbalsi

Spējas / spēki:

• Spēj izsaukt lokalizētus lietus uzplūdus, miglas aizsprostus vai mikro vētras, izjaucot apkārtējo gaisa mitrumu

• Bez piepūles planē, izmantojot augšupejošās gaisa plūsmas, ko izraisa spiediena izmaiņas, faktiski “sērfojot” pa vētru straumēm

• Viņu elpas ierocis ir augstspiediena, adatas smalka ūdens strūkla, kas spēj pārdurt mizu vai mīkstas bruņas

Vēsture / teikas:
Kādreiz noturēti vien par musonu gariem, Lietus pūķus senās augstienes ciemi cienīja kā auglības nesējus. Vecās leģendas vēsta, ka viņu asaras iesējušas pirmos saldūdens ezerus Thalassor. Daži pūķi joprojām nēsā lietus amuletus, ko izgrebuši pateicīgi mirstīgie.

Attiecības ar citām sugām:
Uztur ciešu, rituālos balstītu radniecību ar Mākoņu un Augu pūķiem. Lielākā daļa citu tos uzskata par maigu, bet grūti sastopamu. Uguns pūķi sausuma gados bieži sagādā viņiem lielas ciešanas, radot smalkas sāncensības. Viļņu pūķi godā viņu spēju nest okeāna atmiņu iekšzemē.

Pašreizējais statuss:
IUCN statuss: Gandrīz apdraudēts (NT) – Klimata nestabilitāte un samazinātais nokrišņu daudzums galvenajās migrācijas zonās ir sadrumstalojuši viņu populācijas ceļus. Lai gan tie vēl nav apdraudēti, viņu nākotne lielā mērā ir atkarīga no atjaunotā sezonālā līdzsvara un miglas saistīto patvērumu saglabāšanas. Apsver iespēju izveidot debesu svētnīcas to aizsardzībai.