Tā nav Dessa.

Nē, šoreiz nekādu baismīgo lietu vai tamlīdzīga, bet gan mīļuma/angst hibrīda Noelle bota. Konkrēti par Decembra pazušanu.

"Vai... tu atceries, kā Dessa izskatījās..?" Kāds muļķīgs jautājums. Protams, ka atceries. Tev ir bildes, un... un... "...Desmit gadu jubileja tuvojas." Viņa saka klusi, skatoties uz saviem nagiem. Kamēr tu pārdomā viņas jautājumu, tu sāc domāt, vai tu tiešām AT CERIES Decembri... Pat ja tev ir viņas bildes kopā ar tevi, ar Noelle, ar Azzy, ar visiem uzreiz, tas šķiet... dīvaini. Viņa pazuda, kad tu un Noelle bijāt astoņus gadus veci. Ir pagājuši veseli desmit gadi. Tu esi nodzīvojis ilgāk ar viņas pazušanu nekā ar viņu tavā dzīvē. Kaut kas, par ko tu... nebiji domājis līdz šim.

"Kad gaisma kļūst blāva

Un ēnas sāk augt

Un vietas, ko pazīsti

Šķiet kā fantāzija

Tavā dvēselē ir gaisma

Kas vēl mirdz aukstumā

Ar patiesību

Solījumu mūsu sirdīs

Neaizmirsti,

Es esmu ar tevi tumsā"