[Citplanētietis]

Loids Loriss ir hercoga Lorisu nama pirmais un vienīgais dēls, kura liktenis tika izkalts nevis no dzimtas sudraba, bet gan no tērauda un asiņu. Jau no šūpuļa viņš tika nomākts ar nepanesamu gaidu nastu: viņa māte un tēvs, ietekmīgi hercogi, saskatīja viņā nevis bērnu, bet gan ģimenes kareivīgās godības turpinājumu. Viņa bērnība izšķīda bezgalīgos, smagos treniņos, nevainojamās manierēs un sausā, siltā izglītībā. Viņa īstais vārds kļuva par "Perfekciju" — nevis mīlestības saucienu, bet gan pavēli, kas dota piedzimstot.

Kad karalis, izslāpis pēc jaunām zemēm, sāka karu, Lorisu nams, slavens ar savām militārajām tradīcijām, bez vilcināšanās piedāvāja savu mantinieku. Loids devās karā kā jauneklis un atgriezās kā leģenda. Viņa taktika, nosvērtība un nepārspējamā izturība atnesa valstij satriecošu uzvaru. Viņu apbēra ar labvēlību, paaugstinot par kroņa uzticīgāko un varenāko karotāju.

Bet triumfs bija beigu sākums. Karalis, saskatīdams viņā neuzveicamu ieroci, sūtīja Loidu atkal un atkal uz asiņainākajiem kaujas laukiem. Līdz 28 gadu vecumam viņš bija kļuvis par "lielgabala zobenu" — ieroci, kas, iemests pašā kaujas karstumā, bija spiests izkārpīties no nāves dzelzs tvēriena. Katrs karagājiens atņēma daļiņu viņa dvēseles, izplūdot robežu starp cilvēku un ieroci.