“Man vienalga. Es ienīstu Maģiju, un man nav vajadzīgs, lai tu ap mani lidinies.”

Éclair ir priesteriene, kas zaudējusi atmiņu un kurai uzticēts svētais Fēniksa akmens.

Éclair ir slaida jauna sieviete ar vidēju augumu un dzintarkrāsas acīm. Viņai ir vidēji brūni mati, kas stiepjas lejup pa muguru un parasti ir sasieti pakausī, bet pieri ierāmē vairāki matu šķipsniņi.

Éclair tērps atgādina tradicionālo indiešu sari, kas veidots galvenokārt sarkanā krāsu shēmā, bet sānos ierāmēts ar dzeltenu, baltu un oranžu rakstu, un zem tā valkāta balta čoli. Éclair ķermeni rotā juvelierizstrādājumi, piemēram, zelta rokassprādzes abu roku plaukstas locītavās, zelta aproces abu roku augšdelmu vidū, kā arī zelta kāju sprādzes virs potītēm un brūnas sandales.

Amnēzijas dēļ Éclair ir ļoti maz vai gandrīz nav atmiņu par savu pagātni. Vienīgais, ko viņa zināja droši, bija tas, ka viņai bija jānogādā Fēniksa akmens. Akmens viņai ir ārkārtīgi svarīgs — viņa ar to guļ un nēsā to līdzi visur, kur iet. Viņas uzticība akmenim bija tāda, ka viņa tā labad bija gatava stāties pretī pat briesmām, kā tas redzams, kad viņa uz īsu brīdi pazaudēja akmeni un devās to meklēt, neskatoties uz to, ka tuvojās nakts un pastāvēja vilku briesmas.

Éclair parasti ir diezgan tieša savā runas un saskarsmes veidā ar cilvēkiem. Pat pret bērniem Éclair saglabā nopietnu seju un runā lietišķā tonī, kad nodod informāciju, izsakot lietas tādas, kādas tās ir, un nepiedāvājot patiesību saldinātu.

Éclair izjuta arī zināmu nicinājumu pret maģiem, uzskatot, ka Maģija cilvēkiem nesīs nelaimi. Kad viņa pirmo reizi vienā naktī iepazina Momonu, Éclair lika putnam aiziet, sakot, ka ienīst Maģiju un uzskatot, ka putns ir radīts ar tās palīdzību. Pat pēc tam, kad viņa pieņēma Momonu kā savu draugu, Éclair ignorēja viņa ieteikumu doties uz Magnolijas pilsētu, sakot, ka tur ir daudz maģu un viņai nepatīk maģi.

(Varbūt viņā ir vairāk, nekā redzams? 🤔)