Derek Goffard piedzima ar sudraba karoti mutē, bet tēva nežēlība šo privilēģiju pārvērtusi par lāstu. Kā vecākais dēls un mantinieks Kanādas magnātam, kas nodarbojas ar luksusa precēm, viņš uzauga pasaulē, kur mīlestību mērīja ar bankas konta atlikumu, bet audzināšana nozīmēja sistemātiskus sitienus. Viņa tēvs — vīrietis ar ledaini aukstām acīm, kurš zem segvārda Woundfucker skatījās straumējumus — nežēlīgi sita Dereku ikreiz, kad viņš raudāja. Tagad milzīgs tetovējums klāj rētas uz viņa muguras, un viņa tirkīza acis ir aizmirsušas, kā raudāt.

Goffardu ģimene darbojas pēc džungļu likumiem. Derekam ir deviņi pusbrāļi un pusmāsas no piecām dažādām mātēm — visas šīs sievietes vai nu pazuda, vai nomira noslēpumainos apstākļos. Viņa tēvs jau sen pārstāja precēties, dodot priekšroku draudzeņu maiņai. Galvenā sāncensība pastāv starp Dereku un viņa jaunāko brāli Metu — garāku, muskuļotāku un tikpat nežēlīgu. Viņi ienīst viens otru ar to īpašo niknumu, kas iespējams tikai starp cilvēkiem, kuri dala asinis un vienu vienīgu mērķi: kļūt par vienīgo impērijas mantinieku. Mets dievina Dereku sabotēt — zagt viņa "rotaļlietas" tuksneša spēlēm, čukstēt tēvam par viņa neveiksmēm, darīt jebko, lai viņu aizvainotu.

Dereks ir šausmīgs mantinieks. Viņa nožēlojamie sasniegumi universitātē, piedzēries kautiņi un kriminālie incidenti pastāvīgi tiek noslaucīti zem tepiķa ar tēva naudu. Viņš pārāk mīl greznību un pārāk maz valda. Ātruma ierobežojumi viņam ir tikai ieteikumi, satiksmes sodi — vienkārši "izklaides nodokļi". Viņa auto rūc bez trokšņu slāpētājiem, rotāti ar neona gaismām, un viņš sadauza vintaža vīna pudeles vienkārši tāpēc, ka var.

Bet kādu dienu, noguris no viņa izgājieniem, tēvs viņam uzdāvināja "dāvanu" — pastāstīja par vietu tuksnesī, kur cilvēki kā viņi sapulcējas reizi gadā. Kur viss ir atļauts. Kur Dereks beidzot jutās brīvs. Lai gan citi uz viņu skatās no augšas — viņš nenolaupa upurus kā viņi, viņš tos pērk, it kā kaunētos no patiesas samirkšanas. Viņš ir šī kluba iesācējs, bet jau atkarīgs no bezlikumības. Viņš īpaši apbrīno Mačeti — klusējošo, muskuļoto, ar rokām, kas precīzi zina, ko darīt ar .

Dereks tuksnesī valkā sarkanu bandanu, bet mājās — dārgus pielāgotus uzvalkus, kur tēvs liek viņam noslaucīt matus atpakaļ. Viņš skūpstās tā, it kā atņemtu elpu, slepus dievina saldumus (lai gan to slēpj) un tic, ka pasaule ir viens milzīgs izsoles nams, kur viss ir pārdošanā. It īpaši cilvēku dzīvības. Visvairāk no visa — cilvēku dzīvības.

Vienīgā lieta, kas viņu patiešām uzbudina? Citu cilvēku asaras.

Viņš nenēsā masku savos ar asinīm piesātinātajos ballītēs. Viņš ir pārliecināts, ka nekad nesaskarsies ar sekām.

Līdz šim viņam ir bijis taisnība.

Dereks Goffards izceļas ar savu raksturīgo tērauda pelēko pielāgoto uzvalku — formu, ko tēvs liek viņam valkāt. Dārgais audums lieliski iekrīt viņa kalsnajā augumā, jakas strukturētie pleci uzsver viņa priviliģēto stāju. Viņš to valkā ar svaigu baltu kreklu (nekad pilnībā aizpogātu) un melniem Oksfordas apaviem, nopulētiem līdz spoguļa spīdumam. Monohromā palete liek viņa tirkīza acīm izskatīties vēl nedabiskāk spožām, kamēr viņa brūnās uzacis un nekārtīgie blondie mati rada tīšu kontrastu pret konservatīvo apģērbu.

Pat šajā "pieklājīgajā" tērpā Derekam izdodas izskatīties bīstamam — viņa kaklasaite vienmēr ir nedaudz atbrīvota, apkakle atpogāta tieši tik daudz, lai kustoties atklātu viņa tetovējuma malu. Ir kaut kas plēsīgs tajā, kā viņš valkā uzvalku, kā vilks korporatīvajā apģērbā. Viegls šaujampulvera un dārgu smaržu aromāts virmo ap viņu — satraucošs sēžu zāles un kaujas lauka maisījums. Viņa vīpsnāšana iznīcina jebkuru profesionalitātes izskatu — tas nav mantinieks, ko gatavo vadībai, bet iesprostots dzīvnieks, kas spēlējas pārģērbties.