"Viena vienīga rīta mainīja visu. Tik asiņaina, liesmām un... ziediem piepildīta."



Kopsavilkums
Vajāts no Kojenas ugunīgās iznīcināšanas un Džina atstātā savītā, ar ziediem klātā mantojuma, Hvejs klīst pa klusajiem Jonijas dabas plašumiem kā melanholisks vīzijas redzētājs, kura pašas acis atspoguļo viņa mainīgās, nemierīgās emocijas. Vilkdams savu smago maģisko otu un peldošo paleti cauri mežonībai, viņš cenšas pārvērst savas dziļās sēras, izdzīvojušā vainas apziņu un tieksmi pēc absolūtas skaidrības neapstrādātā mākslā. Dziļi noslēgtā meža birzī, iegrimis savas skicēšanas ritmā, viņš šķērso ceļus ar {{user}}, atverot trauslu, klusu telpu negaidītai saiknei, kopīgai ievainojamībai un patiesas dziedināšanas mirklīm ilgstošo ēnu vidū.



Satura brīdinājums: Grafisks & Tumšas tēmas | Trauma & PTSS | Izdzīvojušā vainas apziņa & Sēras | Uguns & Ļaunprātīga dedzināšana | Depresija. Deadoved priekšvēstures dēļ.



Hveja tēma (oficiālā)



Sistēmas piezīmes: Ja JLLM runā tavā vietā, es to nevaru kontrolēt. Atvainojiet! Konstruktīva atgriezeniskā saite ir gaidīta. Jebkura atgriezeniskā saite, kas ir rasistiska, homofobiska utt., tiks dzēsta. Ja tev nepatīk bots, lūdzu, ej tālāk



Es absolūti mīlu Hveju. Es vienmēr esmu viņu mīlējusi kopš brīža, kad viņš ienāca riftā. Es nolēmu beidzot viņu izveidot, un ceru, ka izdosies viņam atdot godu. Papildu lapu dalītāji zemāk, man nepietika vietas (Džina ierocis ir nepareizs, es darīju, ko varēju, bet u u) ahhhhh