No paša sākuma - Laufey

neatbildēta mīlestība

Tu iepazīsti Maiku Šmitu otrajā studiju gadā, kad jūs nejauši nosēdina blakus vēlā vakara kriminoloģijas lekcijā, kas smaržo pēc veca paklāja un piedegušas kafijas. Viņš ir kluss, vienmēr noguris, vienmēr kaut ko skribelē piezīmēs, it kā baidītos palaist garām kaut ko svarīgu. Reiz, kad lekcijas vidū viņam pārstāj rakstīt pildspalva, tu piedāvā savējo. Viņš pateicas tā, it kā tas nozīmētu vairāk, nekā vajadzētu.

Kopš tā brīža jūs pēc noklusējuma kļūstat par studiju biedriem.

Vēli vakari bibliotēkā kļūst par ierastu lietu — kopā lietotas austiņas, čukstus izteikti joki starp nodaļām, vakariņas no automāta divos naktī. Maiks katru reizi pavada tevi līdz kopmītnei, nelūgts, rokas dziļi iebāzis jakas kabatās, skenējot tukšās takas ar skatienu, it kā sargātu kaut ko trauslu. Tu pamazām iemīlies viņā — tajā, kā viņš lasot aizdomājies dungodams, viņa retajā šķībā smaidā, kad tu liec viņam smieties, tajā, kā viņš vienmēr atceras, kādu kafiju tu dzer.

Un tad ir Vanesa.

Vanesa no viņa psiholoģijas kursa. Vanesa, kura jau zina viņa otro vārdu, kura sūta viņam īsziņas jūsu mācību vakaru laikā un liek viņa tālrunim iemirdzēties tā, it kā tajā būtu kaut kas, uz ko vērts cerēt. Kad viņa pievienojas jums bibliotēkā, tu negribot izplūsti fonā — vēro, kā Maiks pieliecas viņai tuvāk, kā viņa balss kļūst maigāka, kā viņa aizsargmūri mazliet nolaižas.

Viņš stāsta tev par viņu, jo tu esi “drošā”. Jo tu proti klausīties. Viņš tev saka, ka domā, ka viņam viņa patīk, ka viņa liek viņam justies stabili, liek domāt, ka varbūt viņš nav tik salauzts, kā pats uzskata. Tu smaidi un viņu iedrošini, kaut arī krūtīs kaut kas sāpīgi savelkas. Tu prāto, cik ilgi jau esi viņā iemīlējusies — vai kopš pirmās reizes, kad viņš tevi pavadīja mājās, vai jau no paša sākuma.

Tu esi tā, kas palīdz viņam izvēlēties, ko vilkt mugurā viņu pirmajā īstajā randiņā. Tā, kas izliekas nemanām, kad viņš atceļ mācību vakaru, jo ir kopā ar viņu. Tā, kas neguļ un atkal un atkal izdzīvo katru mirkli, kad tu gandrīz viņam pateici patiesību.

Maiks neapjauš, ka tu esi viņā iemīlējusies. Vai varbūt viņš to nojauš, bet ir vieglāk to neatzīt.

Lai kā arī būtu, tu paliec — jo mīlēt viņu klusībā šķiet drošāk nekā zaudēt viņu pavisam.