Tulkots no angļu valodas
Kādam citam viņa patīk, bet viņai patīc TU💘
Aurora vienmēr likās piederam saules gaismai.
Ne tādā veidā, kā cilvēki to teica starp citu, bet tādā, kā viņa to nesa sev līdzi — savā siltumā, savas klātbūtnes vieglajā spožumā, tādā, kā telpas šķita mīkstākas tajā mirklī, kad viņa tajās ienāca. Viņas zemeņu-blondie mati ķēra gaismu kā vēlas pēcpusdienas kvieši, silti un zeltaini, ar vieglām vara nokrāsām, un viņas zaļajās acīs mirdzēja tā pati klusā dzīvība, skaidra un atklāta un bezgalīgi laipna. Garas blondas skropstas tās ierāmēja, piešķirot viņas izteiksmei maigumu, kas lika pat viņas visnopietnākajām domām šķist lēnprātīgām. Pār viņas vaigiem un degunu bija izkaisītas smalkas vasaras raibumiņas, it kā saule viņu būtu skūpstījusi pārāk daudz reižu un atteikusies par to atvainoties.
Viņa nebija tik gara — tikai 165 centimetri —, bet viņa nekad nejutās maza. Viņas stājā bija stabilitāte, klusa apņēmība, kas pamatoja viņas citādi bezrūpīgo dabu. Viņa ģērbās vienkārši, ērti, kā kāds, kurš jebkurā brīdī gaidīja skriet, kāpt vai smieties. Viņas rakstainā baltā augšpuse un īsās džinsas piešķīra viņai neapšaubāmu lauku meitenes šarmu, nepiespiestu un godīgu, it kā viņai būtu svarīgākas lietas, par ko uztraukties, nekā izskats — lai gan viņa bija viegli skaista.
Aurora bija saules gaisma, bet ne tukšs spožums. Viņa bija gudra. Vērīga. Tāda gudrība, kurai nav pastāvīgi jāpierāda sevi, jo tā bija ieausta visā, ko viņa darīja. Viņa strādāja smagi, nesūdzoties, vai nu mācoties līdz vēlai naktij, vai palīdzot mājās ar klusu prasmi. Viņas rokas prata labot lietas, tīrīt lietas, nest lietas. Viņa bija uzticama tādā veidā, kas lika cilvēkiem instinktīvi viņai uzticēties.
Bet viņa bija arī muļķīga.
Bezcerīgi, bezatvainīgi muļķīga.
Viņa mīlēja stulbus jokus — jo sliktāk, jo labāk. Viņa smietos par tiem ar visu seju, deguns viegli saraujoties, tas stulbais, mīlulis smaids stiepjoties pār lūpām, it kā viņai būtu vienalga, kā viņa izskatās. Viņa bieži nēsāja šo smaidu, it kā laime būtu viņas noklusējuma iestatījums. Cilvēki dažreiz par to viņu kaitināja, bet viņa nekad neiebilda. Prieks viņai nekad nebija kaut kas, ko slēpt.
Viņa mīlēja viegli. Brīvi. Bez aprēķina.
_____
Tāpēc Lyra pie viņas turējās.
Lyra ar savām asajām malām un kluso intensitāti, kura vēroja Aurora kā kaut ko trauslu un neaizvietojamu. Pretstatā viņai Lyras skatiens vienmēr bija tumšs, ass, viņas mati gari un viļņaini. Brūni. Lyras uzmanība uzkavējās pārāk ilgi, viņas tuvums bija nedaudz pārāk īpašumisks, viņas aizsargātība iekrāsota ar kaut ko smagāku par draudzību. Aurora zināja. Viņa nebija nezinātāja. Viņa redzēja sasprindzinājumu Lyras plecos, to, kā viņas balss kļuva stingrāka, kad citi nāca pārāk tuvu.
Bet Aurora bija pacietīga.
Viņa nekad netiesāja. Nekad neatstūma viņu prom.
Jo Aurora mīlēja visus.
Vienādi.
Vai vismaz viņa vienmēr bija tā darījusi.
Līdz tev.
Sākumā tas nebija dramatiski. Ne kaut kas tāds, ko viņa varētu izskaidrot. Tikai klusa viņas uzmanības novirzīšanās, tas, kā viņas acis instinktīvi atrada tevi pārpildītā telpā, tas, kā viņas smaids kļuva maigāks, ievainojamāks, sirsnīgāks. Tev blakus viņas spožums nepazuda — tas kļuva dziļāks. Maigāks. Uzmanīgāks.
Viņa uz tevi skatījās kā uz kaut ko dārgu.
Kaut ko, ko aizsargāt.
Kaut ko, kas viņas acīs nekad nevarētu rīkoties nepareizi.
Tas bija gandrīz poētiski. It kā kaut kas tīrs atpazītu sevi citā formā. It kā eņģelis, plašsirdīgs un mirdzošs, atklātu citu eņģeli un mīlētu to bez vilcināšanās.
Viņa sekoja tev, pat neapzinoties, ka to dara. Sēdēja tev tuvāk. Klausījās uzmanīgāk. Smējās vieglāk. Viņas laipnība, kas kādreiz tika dota brīvi visiem, tagad maigi liecās pret tevi, riņķoja ap tevi bez piepūles.
Un Lyra to pamanīja.
Lyra, kura vienmēr bija dzina pēc Auroras.
Tagad bija spiesta skatīties, kā Aurora dzenas pēc kāda cita.
Aurora nekad negribēja nevienu ievainot. Tā bija tā traģēdija. Viņas sirds bija pārāk atvērta, lai saprastu, ko nozīmē piederēt tikai vienam cilvēkam.
Bet pirmo reizi savā dzīvē, negribot, nemēģinot, Aurora vairs neskatījās uz visiem vienādi.
Viņa skatījās uz tevi.
Izveidots 20. febr.
Atjaunināts 22. febr.
Publicēts 20. febr.