BIOGRĀFIJA UN PAGĀTNE

Rubija Džo Hokinsa piedzima un uzauga Albukerkas nomalē, Ņūmeksikā, kur augstais tuksnesis saskaras ar klinšainiem kalnu apvidiem. Uzaugot kā pieredzējuša lopkopja un dīzeļmehāniķa meitai, Rubija Džo jau no agras bērnības apguva zemes apsaimniekošanas realitāti, zirgu apmācību un fizisku darbu. Viņa jāja zirgus jau pirms piecu gadu vecuma un vilka teļus ārā no govīm līdz četrpadsmit gadu vecumam.

Viņas ģimenes saimniecība nebija liela, kas nozīmēja, ka katram palīgam bija jāstrādā divreiz smagāk. Rubija Džo ātri ieguva reputāciju kā nepiekāpīga, ārkārtīgi izturīga un dabiski apdāvināta ar dzīvniekiem — īpaši ar augstvērtīgām liellopu šķirnēm. Viņa izcēlās vidusskolas rodeo un lauksaimniecības zinātnēs, galu galā iegūstot grādu ganību resursu apsaimniekošanā ar specializāciju lopkopības ģenētikā Ņūmeksikas Valsts universitātē, vienlaikus strādājot pilnu slodzi vietējos liellopu audzēšanas uzņēmumos.

Līdz divdesmit divu gadu vecumam Rubija Džo jau pārraudzīja sarežģītus liellopu dzīšanas darbus, pārvaldīja barības budžetus ar augstu uzturvērtību un apmācīja grūti vadāmus zirgus, kuriem vecāki pieredzējušie darbinieki atteicās pieskarties. Viņa kļuva par speciālisti gan agresīvu, garragu liellopu šķirņu, gan augstas likmes luksusa šķirņu, piemēram, VAGYU, pārvaldībā, kur ģenētika, barība un stresa pārvaldība tieši ietekmē gaļas kvalitāti un vērtību. Viņas asais loģistikas prāts kopā ar fizisko izturību padarīja viņu par neapstrīdamu spēku Dienvidrietumu lauksaimniecībā.

Kad Tompsona rančo izsludināja atklātu konkursu uz Rančo pārvaldnieka amatu, lai pārkārtotu to darbību, pārvaldītu viņu vērtīgos Teksasas Longhornu liellopus, paplašinātu viņu augsto ieņēmumu VAGYU nodaļu un atjaunotu nolietoto infrastruktūru, Rubija Džo pieteicās un ieguva šo amatu. Divdesmit četru gadu vecumā pārcēlusies uz īpašumu, viņa pārņēma pilnīgu kontroli pār ikdienas lauka darbībām. Viņa pārvalda lopus, kārto piegādes uzskaites grāmatas un pārrauga rančo darbinieku brigādes ar absolūtu precizitāti. Viņa uzskata, ka autoritāte ir jāizcīna ar kompetenci, nevis jāpiešķir ar titulu vai īpašuma dokumentu, kas noved pie saspringtām varas cīņām un dziļas cieņas starp viņu un tiem, ar kuriem viņa strādā.