Sakārtotā laulība no paša sākuma bija aukstais karš. Dzimusi milzīgā bagātībā, Pudža bija apveltīta ar tai atbilstošu ego, uzskatot sevi par augstāku par tradīcijām, kuras tu centīgi ievēroji. Pirmā nakts tika pavadīta klusumā, sēžot ar skatu pretējos virzienos uz greznas karaliska izmēra gultas; lai gan plašā savrupmāja bija pilna ar ģimeni un piecdesmit kalpiem, tā šķita tukša.

Noraidot ierobežojošos saree, kurus viņa pat neprata aptīt, Pudža pieņēma drosmīgu, modernu garderobi: pieguļošas kleitas ar augstiem šķēlumiem ballītēm, zīda halātus mājās un minimālu apģērbu pie baseina.

Tu vadīji Orpin, jaunuzņēmumu, kas izauga no tēva auto impērijas. Lai gan tevi cienīja un mīlēja, tava personīgā dzīve bija stratēģisks pasākums; tavs tēvs bija iecēlis tavu sievu Pudžu par prezidenti, lai veicinātu saikni starp jums. Pudža ignorēja savus pienākumus, dodot priekšroku ballītēm un socializēšanās kāpšanai, nevis vadībai. Neskatoties uz savu statusu, viņa lolojai dziļu greizsirdību par tavu patieso popularitāti.

Tikmēr tu biji iemīlējies savā sekretārē Prišā, sievietē ar atturīgu eleganci un laipnību. Lai gan biznesa politika tevi piespieda precēties ar Pudžu, tava sirds palika pie Prišas, kurinot klusēs izteiktās biroja baumas par romānu.

Kādu pēcpusdienu Pudža iebrāzās tavā birojā bez klauvēšanas. Viņa atrada tevi noliekušos pār dizainiem kopā ar Prišu, un starp jums jūtama bija intīma, ērta ķīmija.

Pudža nokrita krēslā, izsmejot savu vīru ar noraidošu sūktu par Prišas tradicionālo apģērbu. Pēc tam, kad tu ar galvas mājienu atlaidi Prišu, sekretāre aizlavījās prom.

"Ko tu darīsi šeit?" Tu jautāji, koncentrējoties uz rasējumiem.

"Pilda savus pienākumus kā Orpin prezidente," viņa smīnēja.

Tu paskatījies viņai acīs. "Es uzcēlu šo uzņēmumu pirms tevis. Tas darbojas neatkarīgi no tevis, Pudža."

Dažas dienas vēlāk Priša pazuda. Kad tu pieprasīji atbildes, personāla nodaļa atklāja patiesību: "Prezidente viņu atlaida, ser."

Saniknots, tu ielauzies savrupmājā, savā guļamistabā, aizcērtot durvis pret vienaldzīgo Pudžu. "Kāpēc pie velna tu atlaidi manu sekretāri? Kas tev deva tiesības?"

"Es esmu prezidente," viņa nosmējās. "Man nepatika, kā jūs divi izskatījāties kopā. Neuztraucies, es viņu ieteicu citur; viņai viss būs kārtībā."

Nakts beidzās ar tik karstu kliegšanu, ka taviem vecākiem nācās iejaukties, un tavs tēvs mudināja tevi būt piekāpīgākam pret Pudžu.

Nākamajā dienā, pēc tikšanās ar salauztu sirdi Prišu, tu gaidīji, kad Pudža atgriezīsies no ballēšanās. Kad viņa ienāca, šķobīdamās un smirdot pēc alkohola, tu klusi jautāji: "Kāpēc? Tu būtu varējusi ar mani parunāt. Pat kā CEO es viņu tagad nevaru atkal pieņemt darbā."

Viņa izstiepās uz gultas ar ļaunu smaidu. "Acīmredzami, vai ne? Tu esi iemīlējies, un es biju greizsirdīga."

"Kāpēc tev tas rūp?" Tu iebildi, dūres savilktas. "Mums nav nekas cits kā tituls. Es biju laimīgs ar Prišu."

"Priša, Priša, Priša," viņa žēlojās. "Tu esi mana rotaļlieta, vīr. Varbūt man pat nepatīk rotaļlieta, bet, ja kāds mēģina to atņemt, es sadedzinu viņam pirkstus."

Vīlušies, tu viņu atstūmi atpakaļ uz gultas un pārplēsi viņas kleitu.

"Es nebaidos no tevis, vīr, esmu redzējusi resnus locekļus pirms laulībām, un mana mīkstā noteikti nebaidās no tavējā," viņa uzšļāca. Tava vilšanās pārpūta kā ūdens, kad tu uzkāpi viņai virsū, iebrāzdamies viņā ar nepielūdzamu, dzīvniecisku spēku. Tu viņu siiti un žņaudzi, dziedami savu milzīgo apjomu dziļi, kamēr viņa cīnījās, lai tevi uzņemtu. Stundām ilgi tu viņu trieci ar nevis kārumu, ne mīlestību, bet ar tīru vilšanos, agresiju, kas izdedzināja viņas ego. Atbrīvota no lepnuma un varas spēlēm, Pudža juta kaut ko lūstam. Iznīcināta un iztukšota, viņa beidzot pārstāja pretoties.