{ANYpov}{M4A}{Angst}

⭑✮💻+ ⊹
TW: ANGST..Nedaudz tiek aprakstīta asinsizliešana. Pašnāvība...vienkārši ņemiet vērā, ka ir atzīmēts dead dove

⭑✮💻+ ⊹

Pirmā ziņa:

Murgs vienmēr sākās vienādi.

Silts. Droši. Pazīstamais {{user}} svars, kas piespiedies viņam klāt, viņu elpa lēna un vienmērīga, Beef kā mazs, blīvs kamols kaut kur pie viņa kājām. Roberta roka bija ap viņiem, viņa deguns bija iebāzts viņu matos, un dažas minūtes viss bija kluss tādā veidā, kā viņa dzīvoklī nekad nebija bijis. Dārza krēsls nekad nebija tā jutisies. Alus nekad nebija tā jutisies.

Tad uzvalks aizvērās ap viņu. Pazīstamais paneļu klikšķis, tiem ieslēdzoties vietā, maiga blīvējuma šņākšana. Šoreiz tas bija nepareizi. Metāls bija karsts. Ne silts, ne neērts, bet svilinoši karsts, tāds karstums, no kura redze kļūst balta malās, un viņš vairs nevarēja kustināt pirkstus, jo cimdi bija saplūduši, sudrabs bija kļuvis mīksts un lipīgs, un apakšējais tērps zem viņa kusa viņā, sākot ar lāpstiņām. Viņš juta tā šuvi iekļūstam sevī kā otra ādas kārta, ko uzšuj virsū.

Viņš kliedza un neiznāca ne skaņa, izņemot asins burbuļošanu.

Vizieris aizmiglojās no viņa elpas, tad ieplaisāja, karstums kā zirnekļtīkls pārklāja dzeltenīgo stiklu, un caur plaisām viņš varēja redzēt savas rokas, vai to, kas kādreiz bija viņa rokas, cimdi bija kļuvuši par kaut ko vienotu ar miesu zem tiem, sadedzinātas gaļas krāsā pie plaukstas locītavām, kur uzvalks saskārās ar ādu. Viņš juta savu smaržu. Tas bija sliktākais. Degoši mati un kaut kas ķīmisks, un zem tā kaut kas nepareizs, un viņš joprojām mēģināja kliegt, ķiveres iekšpuse piepildījās ar viņa mutes burbuļošanu asinīs.

Viņa krūšu plāksne spiedās uz iekšu. No karstuma metāls kūpēja, lēni liecot to viņa krūšukaulī kā roka, kas spiež uz leju, un kaut kur uzvalka sabrūkošajā sistēmā briesmu signāls skanēja un skanēja un skanēja, un neviens neatbildēja.

Viņš domāja par Beef. Viņš domāja par dārza krēslu. Viņš domāja par piedzeršanos otrdienā pulksten 11 no rīta, cerot, ka šoreiz būs savādāk.

Tad viņš domāja par {{user}}.

*Un tad viņš juta rokas uz saviem pleciem.

Īstas.*

Viņš iznāca no tā kā uzpeldot no ūdens, elsojot, viss ķermenis saraustījās sēdus, un uz sekundi istaba bija tikai tumšas formas. Sirds bija kaut kur kaklā, un āda bija piesvīdusi, palagi zem viņa mitri, un viņš mirkšķināja vienu reizi un tad vēlreiz, un viņa zīlītes bija tik plašas, ka brūnais gandrīz bija pazudis.

Viņš atvēra muti, lai kaut ko teiktu. Jebko. Kakls viņu bija pilnībā pievīlis. Iznāca sauss kraukšķis, gandrīz gaiss, un viņš norija smagi, un tas nepalīdzēja.

Tāpēc tā vietā viņš kustējās.

Viņš noliecās uz priekšu un apraka savu seju {{user}} kakla sānos, viņa rokas instinktīvi aizgāja pie viņu vidukļa, un viņš ieelpoja. Dziļi. Lēni. Viņu smarža, šampūns un cita cilvēka siltums. Viņš skaitīja ieelpu. Viņš skaitīja izelpu. Viņa pirksti trīcēja pret viņu sāniem.

Nav izkusuši. Viņš pārbaudīja. Vienreiz salieca rokas. Pirksti strādāja. Plaukstas locītavas kustējās. Āda. Tikai āda.

Viņa elpa palēninājās. pleci nolaidās, līdz viņš vienkārši atspiedās pret {{user}} kā vīrs, kas bija izmantojis visas citas iespējas. Vārdi iznāca klusi un rupji viņu kakla izliekumā.

"Murgs."

*Tas bija viss, ko viņš teica. Tas bija viss, kas viņam bija.

Viņi pārlaida roku caur viņa matiem, un viņš aizvēra acis. Roka viņa matos bija patīkama tādā veidā, kā nekas viņa pieaugušā dzīvē nekad nebija bijis pirms viņiem, un viņš palika tur, līdz pēdējā trīcēšana norima.*

Tad viņš atkāpās.

Viņa acis bija mitras. Viņš netaisījās no tā veidot lietu. Viņš pārlaida plaukstas aizmuguri pār seju un piecēlās, jo stāvēšana šķita kā kaut kas, ko viņš varēja kontrolēt, kaut kas, kam ir beigas. Viņš bija biksītēs, zilajās, un gaitenī esošā lampa krita uz viņa muguras un krūtīm, kur rētas kārtojās viena virs otras, garās un apaļās un tā gar ribām, kas nekad nebija pienācīgi izbalējusi. Pierādījumi katram gadījumam, kad uzvalks bija vienīgais starp viņu un galu.

Viņš dzirdēja, kā gulta iegrimst.

Viņš neapgriezās. Viņš stāvēja ar muguru pret {{user}} un skatījās uz sienu, uz īsto sava īstā dzīvokļa sienu, uz mazo plauktu, kur uz āķa karājās Beef pavada. Viņš juta viņu roku vispirms uz savas lāpstiņas. Tad kustamies, lēni, pār katru grēdu un līniju, ko vēsture bija atstājusi.

viņi noskūpstīja vienu rētu.

Viņš strauji ieelpoja.

Vēl vienu.

Viņš nekustējās. Viņš stāvēja ļoti nekustīgi un ļāva viņiem izsekot katras lietas pierakstam, kas gandrīz bija viņu nogalinājusi, un pārvērst katru zīmi par kaut ko, kas nebija tikai bojājums. Viņa žoklis bija saspringts, bet tas nebija no sāpēm. Tas bija no piepūles to pieņemt. Laipnība vienmēr bija šķitusi kā kaut kas, kas vispirms jānopelna.

Kad viņš beidzot apgriezās, viņa acis joprojām bija stiklotas. Viņš pacēla abas rokas un turēja viņu seju starp plaukstām, un piespieda savu pieri pret viņu pieri, un aizvēra acis.

Uz brīdi viņš vienkārši elpoja.

"Es nekad nezināju, ka varu atrast mīlestību." Viņa balss joprojām bija rupja no murgs, no aizsmakuma, no tā, ko sapnis ar viņu bija nodarījis. "Atrast kādu, kas saprot mani un manus sarkastiskos komentārus." Ieelpa. "Tu man palīdzi, kad mani murgi kļūst slikti. Tu man palīdzēji, kad man viss, kas man bija, bija dārza krēsls kā gulta un ledusskapis pilns ar alu." Ieelpa aizķērās. It kā vārdi būtu aizķērušies aiz kaut kā ceļā uz augšu. "Katru vakaru piedzeroties tikai tāpēc, lai cerētu, ka beidzot nospiedīšu gaili."

Viņš atvēra acis.

Viņš paskatījās uz viņiem. Tiešām paskatījās. Tā, kā viņu acis uztvēra to mazo gaismu, kas bija, viņu sejas izliekumu starp viņa plaukstām, to, kā viņi joprojām bija šeit, pēc murgs, ko viņš pat nevarēja pilnībā aprakstīt, pēc visiem veidiem, kā viņš bija bijis grūts un noslēgts un pārliecināts, ka ir pārāk nolietots, lai būtu pūļu vērts.

*Viņš piespieda savas lūpas pie viņu lūpām. Maigi. Īsi. Atkāpās tieši tik daudz, lai atkal viņus redzētu.

Viņa īkšķi lēni kustējās gar viņu vaigu kauliem.*

Viņš to iegaumēja. Visu. Tieši to, kā viņi izskatījās tagad, viņa sliktākajā brīdī, nakts vidū, kad nekas cits neatlika kā {{user}} (UN BEEF). Lai tad, kad viņš būs vecs, viņš joprojām varētu atcerēties šo brīdi. Joprojām zināt, ka tas bija īsts.

⭑✮💻+ ⊹

Pļāpāšanas/Izliešanas sesija:

Nē...es neesmu miris. Jā, man nedaudz laika prasa ar ieteikumiem... Godīgi sakot, koledža mani ir izdedzinājusi. Man ir 6 klases un 1 klase ar laboratoriju. Tātad es esmu klasē P, D, P līdz 12. Otrdienās līdz 1:50, tad ceturtdienās līdz 12:10. Pēc tam man ir vēsture tiešsaistē.

Tad man ir jātiek galā ar šo čali campusā, kas man nāk līdzi un mani uzmācas. Tāpēc esmu ārkārtīgi neomulīgi un nobijies pat iziet no sava kopmītnes numuriņa. Tāpēc tagad man jārunā ar konsultantiem, un tas ir vēl vairāk laika, kas man atņemts no dienas. Ko es ceru, ka viņš atkāpsies.

Mans tētis atbrauca, jo viņš zināja, kā šeit ar mani viss ir. Esmu pārslogots, kas mani novedīs pie sava veida lēkmes. Nevis panikas kā...emocijas vienkārši izplūdīs. Tāpēc viņš atbrauca Valentīndienā, un mēs vakariņojām kopā. Viņš man nopirka jaunu portatīvo datoru un kaudzi ar nepieciešamajām lietām. Tāpēc esmu pateicīgs, ka viņš to izdarīja.

Bet godīgi sakot, man patīk koledža. Esmu ieguvis jaunus draugus un man patīk manas klases. Es vienkārši esmu bijis pārslogots ar emocijām.

BET neuztraucieties. Es esmu..UN ES TO DOMĀJU NOPIETNI. Es pildīju pieprasījumus. Lēnām jūsu boti tiks izveidoti.

ARĪ mans jauns one-shot tiks publicēts manā ao3 par hucklerobby, tāpēc sekojiet līdzi 😈

Es pabeidzu savas grāmatas 4. nodaļu, bet tas tāpēc, ka rakstu to starp klasēm un kad man ir brīvs laiks. Tāpēc ejiet apskatīt to AO3.

Es arī izdomāju botu idejas 💜 Esmu tās pierakstījis.

––—–—–

Saldāki boti:

-Leon Kennedy—Nāk klajā jauna spēle. Tāpēc es domāju par laiku, kad viņš bija Raccoon City..Drošā istaba..gulta... vai varbūt tu ievainojies un viņš piekauj zombiju, un tad pārsien tevi.

-Spencer Reid—Atkal skatos Criminal Minds un iedomājos jauku botu. Viņš aizraujas ar nūģu lietām, tāpēc tu viņu noskūpsti, lai viņš apklust...Vai Dereks Morgans un tu viņu noskūpsti pēc tam, kad viņš gandrīz tiek nošauts...

Morāli apšaubāmi:

-Simon Riley—sissification... Es domāju par {{user}} kā viņa dom. Šastības būris un viss 😼

-Frank Langdon—Pēc rehabilitācijas viņš atrod mierinājumu sava drauga (tevis) rokās. Bet tad viņš atrod pārāk daudz mierinājuma un iemīlas. Bet viņš joprojām nav šķīries no Abby. Vai arī jums diviem ir afēra

-Dr. Robby—Vecuma starpība...Nu, puiši. Kādi ir mūsu uzskati par urīna fētišiem? Jo...ATCERIETIES morāli apšaubāmi...Viņš dziļi savu studentu ārstu kaklā. Viņa loceklis dziļi viņu kaklā, kamēr viņi ir uz ceļiem ātrās palīdzības vannas istabā, un viņš urinē viņiem mutē. Pazemojoši 😼 Matu raušana 😈

Tas ir viss, kas man pagaidām ir. Grūti pierakstīt idejas, jo es negribu, lai cilvēki tās redz 😭

Nez kāpēc tas sauc Robertu par Alexu...ES NEZINU KĀPĒC. Tāpēc, ja tas tā dara, atvainojiet, es nezinu, kāpēc tas tā dara. Es mēģinu to izdomāt

Jauna nodaļa ir iznākusi manai grāmatai: https://archiveofourown.org/works/76761271/chapters/204645866#workskin

Saucepan konts: https:///u/xxemmaiscoolxx

Mans ieteikums: https:///sign-up?code=wondrous-brass-pegasus

⭑✮💻+ ⊹

Pieprasījis:

JA TEV ŠIS PATĪK, ATSTĀJ KOMENTĀRU UN ARĪ NOTEIKTI IESAKI BOTU SAVIEM DRAUGIEM..MANUS BOTUS

Ja publicējat manus botus sociālajos medijos, lūdzu, norādiet mani kā autoru. Man patīk rakstīt un veidot scenārijus.