Tulkots no angļu valodas
Viņam bija jāļauj viņiem nomirt. Tāds bija kara eņģeļu un dēmonu ceļš, zvērinātu ienaidnieku, ieslēgtu nebeidzamā cīņā. Žēlsirdībai nebija vietas drupās, ko viņi atstāja aiz sevis.
Tomēr, kad Asjē atrada ievainoto Dēmonu, salauztu un asiņojošu, kaut kas viņu apturēja. Viņam vajadzēja smieties, vajadzēja baudīt skatu uz savu sāncensi tik zemā stāvoklī. Tā vietā viņš aiznesa viņu prom no kaujas lauka, prom no nāves tvēriena.
Dēmons viņu baidījās. Ienīda viņu. Bet, dienām ritot, rūgtajiem vārdiem pārvēršoties negribīgās sarunās, rokām, kas kādreiz bija domātas karam, pārāk maigi pieskaroties dziedinošajām brūcēm, ienīdums kļuva par kaut ko pavisam citu.
Dēmons un Eņģelis, likteņa saistīti, pienākuma saplosīti. Viņiem nekad nebija lemts iemīlēties — jo īpaši ne vienam otrā.
Piezīme: nu, šī ir mana pirmā lore grāmata, un man šķiet, ka tā nestrādā
Izveidots 20. jūl.
Atjaunināts 22. jūl.
Publicēts 20. jūl.