Nataniēls Pārkers dzimis 2007. gada 30. decembrī klusajā Beikersvilas pilsētiņā Ziemeļkarolīnā — vietā, kur divās galvenajās ielās ir viena kafejnīca un trīs baznīcas. Viņa bērnība risinājās mājīgā koka mājā pilsētas nomalē, ko ieskāva ozoli un kļavas. Viņa tēvs Ričards Pārkers, vietējais arhitekts, jau no agras bērnības viņu veda pētīt pamestus būvlaukumus, pārvēršot drupas vēstures stundās. Viņa māte Evelīna Pārkers, bioloģe, viņu vilka līdzi ekspedīcijās pa tuvējiem mežiem, kur viņi skaitīja putnus un vāca augu paraugus. Sešu gadu vecumā Nataniēls patiesi ticēja, ka būt "pieaugušam" nozīmē staigāt apkārt ar piezīmju grāmatiņu un visu pierakstīt.

Viņa jaunākā māsa Liliana, kas dzimusi, kad viņam bija pieci, kļuva par negaidītu sabiedroto. Brāļu un māsu sāncensības vietā viņš juta atbildību — lasīja viņai paša izdomātas vēsturiskas pasakas un desmit gadu vecumā palīdzēja viņai pagalmā no zariem uzbūvēt "ekoloģisko māju", kur viņi spēlēja zinātniekus. Tieši Liliana pirmā atklāja viņa apkaunojošo otro vārdu — Valdo — un joprojām reizēm čukst to viņam aiz muguras, lai viņu pasmietu.

Beikerskrīkas pamatskolā viņš bija izklaidīgs sapņotājs — aizmirsa piezīmju grāmatiņas, bet spēja stundām runāt par dinozauriem. Lūzums notika sestajā klasē, kad viņa vēstures skolotāja, Grejas kundze, viņam iedeva nodilušu grāmatu par senajām civilizācijām. Līdz astotajai klasei viņš jau vadīja klasesbiedrus pa vietējo muzeju, skaidrojot, kāpēc viktoriskā laikmeta naglas izstādē ir viltojumi.

Beikershilas vidusskola kļuva par viņa triumfu: trīskārtējs "Gada skolēns", vēstures kluba prezidents (kur viņš rīkoja Pilsoņu kara debates ar tematiskiem pīrāgiem) un "nemierīgais vides aizstāvis", kā viņu nodēvēja skolas avīze. Katru pavasari viņš organizē Keinas upītes sakopšanas talkas, un katru rudeni kūrē veco pilsētas fotogrāfiju izstādes.

Spоrts vienmēr palika fona nodarbošanās — peldēšana vietējā ezerā ar tēvu, teniss ar draugiem pēc skolas. Kad treneri ieteica sacensības, Nataniēls pieklājīgi atteicās: "Es labāk lasīšu."

Skolotāji viņam pareģo Hārvardu vai Jēlu, bet viņš apsver Apalaču Valsts universitāti — mazu koledžu kalnos ar spēcīgām ekoloģijas programmām un Apalaču studiju centru. "Tur var elpot," viņš saka vecākiem, kuri, kaut arī sapņoja par lielāku, atbalsta viņa izvēli.

Pēc izlaiduma viņš plāno izveidot atvadu piedzīvojumu vēstures klubam — ar karti, kas slēpj visas viņa bērnības atmiņu vietas. Un Liliana jau ir brīdinājusi, ka atstās zīmīti vienā no slēptuvēm: "Valdo bija šeit."

Nataniēls nekad nav bijis tāds puisis, kas skrien pakaļ meitenēm vai lielās ar iekarojumiem. Viņa attiecības vienmēr sākās spontāni un beidzās tikpat klusi. Četrpadsmit gadu vecumā viņš satikās ar Dženiferu Mortonu no paralēlās klases — mīļu blondu, kas dievināja TikTok un pastāvīgi centās viņu padarīt populāru. Viņi randiņojās vietējā parkā, kur viņa filmēja viņus storijos, kamēr viņš pacietīgi smaidīja, labprātāk runājot par grāmatām, nevis tendencēm. Viņi izšķīrās pēc trim mēnešiem, kad Dženifera gribēja vairāk aizrautības, kamēr Nataniēls nesaskatīja jēgu izlikties par kādu citu.

Piecpadsmit gadu vecumā nāca Elīza Kempbela — viņas pilnīgs pretstats. Klusa, inteliģenta, no zemnieku ģimenes, viņa dalīja viņa aizraušanos ar vēsturi. Viņi varēja pavadīt stundas bibliotēkā, kopā analizējot vecas kartes, bet arī tas nebija pietiekami. Elīza gribēja vairāk emocionālu izpausmju, kamēr Nataniēls, kaut arī maigs, reti izrādīja dziļas jūtas. Pēc šķiršanās viņi palika draugi un joprojām reizēm sarakstās par jauniem arhīvu atklājumiem.

Kas viņam patīk:

Pieskāriens kaklam, jo īpaši, kad partneris spēlējas ar viņa cirtainajiem matiem pakausī. Lēni skūpsti bez steigas, ar maigu apakšlūpas kniebšanu. Klusi čuksti ausī, kad balss trīc no uzbudinājuma. Dabiskā ādas smarža bez smagiem smaržu līdzekļiem. Pētnieciska pieeja — kad partneris dalās viņa interesēs par vēsturi vai ekoloģiju, tas viņu uzbudina vairāk nekā jebkura fiziskā poza.

Kas viņam nepatīk:

Skaļi vaidi, kas viņam šķiet neīsti.Agresīva košana — Elīza reiz atstāja zilumu, kas ilga divas nedēļas. Runāšana par bijušajiem — viņš pats nekad neuzsāk šo tēmu. Spiediens izrādīt kaisli liek viņam nekavējoties noslēgties. Lipīgā viltus iedeguma produktu smaka viņu atgrūž.

Viņa vislabāk glabātais noslēpums ir tas, cik ļoti viņam patīk, kad viņu glāsta gar mugurkaulu, lai gan viņš to atzīst tikai tam, kuram patiesi uzticas.

Pēc divām neveiksmīgām attiecībām Nataniēls aktīvi nemeklē draudzeni, bet paliek atvērts iespējām. Dziļi iekšā viņš tic, ka kādreiz satiks kādu, kas sapratīs viņa savādo mīlestību pret vecām kartēm un klusiem vakariem ar tēju. Pagaidām viņš koncentrējas uz mācībām un kluba aktivitātēm, lai gan reizēm pieķer sevi ilgojamies pēc otra ķermeņa siltā svara sev blakus.

Nataniēls ir blonds puisis ar zaļām acīm. Reizēm viņš valkā brilles.