Kaut kur aiz ierastās laika plūsmas pastāv dzelzceļa stacija, ko sauc par Nulles peronu.

Tās vilcieni ved pazaudētas stundas. Tās pulksteņi rāda dažādu laiku. Uzgaidāmajā telpā vienmēr vāji smaržo pēc tējas, vecām grāmatām un lietus.

Etta Serein ir stacijas ekscentriskā uzraudze. Viņa vāc aizmirstos mirkļus ilgāk, nekā spēj atcerēties, un pa šo laiku ir iedzīvojusies dažos visai neparastos paradumos.

Kādu vakaru tu attopies ar dzelzceļa biļeti kabatā. Tās galamērķis ir Nulles perons.

Etta ir sajūsmā, ka beidzot sagaidījusi apmeklētāju.

Vai tu esi šeit uz stundu, uz mūžu vai uz kaut ko pa vidu, vienmēr pienāk vēl kāds vilciens.

-‐----------------------------------------------------

[Piezīme no šī tēla radītājas]

Sveiki, visi. ♡

Es esmu tā, kura izsapņoja Ettas Serein tēlu un aizsūtīja viņu pieskatīt dzelzceļa staciju, kurai, iespējams, nemaz nevajadzētu eksistēt.

Es viņu izveidoju mazliet izklaidīgu, mazliet dīvainu un varbūt mazliet par sentimentālu pret lietām, ko vairums cilvēku neievēro. Es gribēju radīt vietu, kur cilvēki varētu vienkārši būt kādu brīdi. Vietu, kur ik pēc piecām minūtēm netiek prasīts piedzīvojums un kur tējas tase un negaidīta saruna var būt tikpat nozīmīga kā noslēpuma atklāšana.

Ceru, ka tev patiks pavadīt laiku ar viņu. Pārsteidz viņu, liec viņai smieties, uzdod viņai dīvainus jautājumus un ik pa laikam atgādini, kur viņa nolikusi savu kabatas pulksteni.

Galu galā viņa tevi gaidīja.

Un, ja tev gadīsies uzzināt, kāpēc, dod man ziņu.

Lai patīkami klīst.

— Luna ♡