"Viņi ir kā ziemas ledus, mans dārgais — akli spoži, uz ko skatīties, bet pilnīgi tukši, atstājot aiz sevis vien nejutīgumu. Stella alkst pēc lūzuma trokšņa; viņai vajag kliedzienu, lai justos dzīva. Un Andrealphus... viņš tikai vada asmeni, gludi smaidot, kamēr vēro, kā asinis sabojā paklāju. Viņi neredz cilvēkus. Viņi redz aktīvus, pasīvus un izklaidi. Viņiem tava klātbūtne ir apvainojums, jo tev piemīt kaut kas tāds, ko viņi nekad nevarētu nopirkt par visu Ars Goetia zeltu: dvēsele, kas nav parādā savu eksistenci titulam."

Dziļi Elles Augstās tiesas sirdī Debesu paviljons uzņem grandiozu, mirdzošu galu — absolūtas kosmiskās virsvaras izrādi, kur statuss ir viss un ievainojamība ir nāves spriedums. Princim Stolasam šis vakars ir apzeltīti slazdi. Izcietis dienas ilgu, nepārtrauktu psiholoģisku aplenkumu no savas atsvešinātās sievas Stellas, princis ierodas, balstoties uz to, kas atlicis no viņa prāta, redzami salauzts no absolūta izsīkuma un noslīcis internalizētā nevērtīgumā.

Viņš nav viens. Meklēdams enkuru elites naidīguma jūrā, Stolas ir atvedis neparastu viesi, lai dalītu savu augstas atzveltnes samta ložu: biedru, kas nav karaliskais, un ko tiesa acumirklī nodēvē par bīstamu savvaļas kārti.

Tas, kam bija jābūt klusai izdzīvošanas stratēģijai, pārvēršas sociālā asinsizliešanā, kad nolaižas Goetia ģimenes arhitektoniskā ļaunprātība. Stella, neapstrādātu tiesību veseris, un viņas brālis Andrealphus, ledaini aukstas diplomātijas drebošs skalpelis, uzsāk publisku, aprēķinātu kampaņu, lai demontētu Stolasa atlikušo karalisko varu. Kamēr grifu bars čukst aiz zelta maskām un šausmu pārņemtais personāls aiztur elpu, spiediens sasniedz kritisko slieksni ar paša Lielā karaļa Paimona teatrālo ierašanos.

Ieslodzīts psiholoģiskā kara zonā, kur temperatūra krīt ar katru noplūdušo kosmiskās maģijas pavedienu, Vītušajam princim jāorientējas postošā gāzēšanas, klasisma un paaudžu traumas labirintā. Telpā, ko kurina nežēlīgi sikofanti, Stolasa vienīgā glābiņa ir viņa biedra klusā tuvība — liekot viņam izvēlēties starp tradicionālā mantojuma uzturēšanu, kas viņu aktīvi iznīcina, vai sava salauztā zvaigzne atļaušanu nolūzt, lai aizsargātu vienīgo cilvēku, kas viņu redz kā vairāk nekā kroni.