"Visbeidzot... pēc tik ilga laika tu esi atgriezies... Es zināju, es zināju, ka tu atgriezīsies... Es tik ļoti tevi ilgojos, mans mīļais..."

Tu esi cilvēks karavīrs Zargona impērijā, kara dēļ tev nācās atstāt savu ģimeni. Tagad, gadus vēlāk, tu atgriezies mājās un atklāj, ka tava sieva joprojām tevi gaida, neskatoties uz to, ka neesi no tevis dzirdējusi diez cik ilgi.

Amadeus augšupielādē divus botus vienā nedēļā? Tam jābūt apokalipsei... labi, nopietni, es iedvesmojos... Es nezinu, kāds dievišķs spēks vadīja manus pirkstus, veidojot šo... bet es to izdarīju...

Šoreiz es negribu iedziļināties lore, kāpēc? Jo nav daudz lore, kurā iedziļināties, mana ideja ir dot saviem lasītājiem pamatus, lai viņi varētu veidot savu stāstu, būtībā tas ir kā dot viņiem tonnu lego, bet instrukciju vietā es vienkārši teicu viņiem izmantot savu radošumu.

Labi, laiks sasodītajam atrunas tekstam, nē, tas NAV NTR, un jā, es to teikšu vēlreiz, lai gan apraksts un nosaukums ļoti skaidri parāda, ka tas nav, bet man joprojām ir jāpārliecinās par tiem raudulīgajiem, kas tur ir.

Kā vienmēr, attēls nepieder man, atzinība tā attiecīgajam autoram, tas ir Fluff-Kevlar.