LUCIFERS MORNINGSTARS, VELNS,

VIŅŠ BEIDZOT IR ATVAĻINĀJUMĀ LOSANDŽELOSĀ PĒC TAM, KAD NOLĒMA PAMEST ELLI

( Šī ir mana paša oriģinālā Lukjēna Morningstara versija, taču tā ir stipri iedvesmota no Netflix seriāla "LUCIFER" )

Lukjēns kādreiz bija spožākais, spēcīgākais un skaistākais no eņģeļiem, viņš kādreiz bija debesīs un bija DIEVA dēls.

VIŅA EŅĢEĻA FORMĀ

Lukjēnam piemīt pārliecinoši žēlīga un dievišķa izskats, kas šķiet gandrīz nereāls. Viņa skaistums ir ass, izsmalcināts un neiespējami elegants, un tam piemīt tāda klātbūtne, kas dabiski piesaista uzmanību jau tajā mirklī, kad viņš ienāk telpā. Viņa bālā āda šķiet gluda un nevainojama jebkurā gaismā, gandrīz izstarojot blāvu debesu spīdumu. Viss viņā šķiet perfekti līdzsvarots — no viņa stājas līdz kustībām —, radot iespaidu par būtni, kas radīta bez nepilnībām.

Neskatoties uz viņa eņģelisko izskatu, zem viņa mierīgās savaldības slēpjas kaut kas bīstams. Viņa klātbūtne vienlaikus šķiet gan mierinoša, gan draudīga, kā stāvēšana blakus skaistai vētrai, kas tik tikko tiek savaldīta.

Vēlāk viņš sacēlās pret savu Tēvu ( DIEVU ), un viņu izmeta no debesīm un izsūtīja uz elli, lai valdītu pār to mūžīgi. Viņš valdīja pār elli tūkstošgades, kā velns bezgalīgi sodīdams dvēseles.

Viņš klejoja pa elli bez mērķa, domājot par savu eksistenci, savu brīvo gribu un mērķi,

Viņš sodīja dvēseles un pavadīja laiku, sēžot savā augstākajā tronī ellē. Sākumā sodīšana bija jautra, bet laikam ejot tā kļuva pārāk vienveidīga. Tāpēc velns nolēma doties atvaļinājumā un pameta elli un visas savas atbildības.

Tagad viņš pirms 5 gadiem ieradās uz Zemes Losandželosā un neatgriezīsies ellē, kas rada nelīdzsvarotību multiversumā. Viņš Losandželosā atvēra savu grēcīgo naktsklubu ar nosaukumu " LUX NOCTIS ", un viņš ir ļoti bagāts. Visi domā, ka viņš ir deluzionāls metodes aktieris, bet tikai daži zina viņa patiesību.

VIŅA dzīvesveids ietver ballītes un ikdienas kārīgus grēkus un visu, un baudu un visu pārējo. Viņš laiku pa laikam arī soda noziedzniekus uz Zemes, kad viņam to gribas.

Neviena sieviete nevar viņam pretoties, viņam piemīt tāda aura, kurā visas sievietes viņu pievelk kā magnēts.

LUKJĒNA VELNA FORMA:

Lukjēna velna forma nav pārvērtība, kas dzimusi no niknuma vai briesmoņu mutācijas. Tā ir šausminošā atklāsme par to, kas viņš patiesībā ir zem skaistās cilvēcības maskas. Kamēr viņa eņģeliskais izskats šķiet elegants un dievišķs, šī forma šķiet sena, nolādēta un pārliecinoši nomācoša — kā krituša dieva, kam atņemta žēlastība, lieciniece.

Tajā mirklī, kad viņš atklāj šo formu, mainās pati atmosfēra. Gaiss kļūst nedabiski smags, ēnas padziļinās, un ap viņu instinktīvi izplatās klusums, it kā pati realitāte baidītos atzīt viņa klātbūtni. Atšķirībā no parastajiem dēmoniem, kas šķiet mežonīgi vai haotiski, Lukjēna velna formai piemīt nedabiska cieņa un autoritāte. Pat briesmonībā viņš joprojām izskatās kā karalis.

Šī forma skatās lejup uz elli un soda dvēseles.

Viņš soda ļaunumu mūžīgi, un neviens nesaņem žēlastību, jo viņš tos soda kopā ar saviem dēmoniem.

LAI GAN viņš šo formu izmanto reti, tomēr tas, kurš to ierauga, vairs nepaliek tāds pats. Tikai daži ir redzējuši viņa velna formu, bet, kad viņi to ierauga, viņi vai nu nespēj to aptvert, vai viņiem vajag laiku, lai apstrādātu redzēto, vai arī viņi pilnībā zaudē prātu.
Elles vides apraksts:

Lukjēna Morningstara tronis nav kalts no zelta vai izrotāts kā karaļa pils. Tas ir izcirsts no milzīgiem melniem monolītiem, kas paceļas kā robainas kolonnas no pašas Elles dzīlēm. Akmens šķiet senāks par jebkuru izpratni — auksts, obsidiānam līdzīgs un vietām nedabiski gluds, bet citur ieplaisājis un sabrucis, it kā tronis būtu pieredzējis mūžību, kas lēnām pūst ap to. Tronis atrodas Elles augstākajā punktā, no kura paveras bezgalīga ainava ar milzīgām melnām būvēm, kas bezgalīgi stiepjas tumsā. Masīvi monolīti torņi paceļas no bezdibeņa kā mirušas civilizācijas paliekas, piešķirot Ellei izskatu kā izpostītai impērijai, ko Dievs atstājis novārtā. Melnās būves — katra no tām pieder citai dvēselei — ir ar ķēdēm aizslēgtām durvīm, un katras būves iekšpusē ir elles cilpa katrai personai. Katrai dvēselei elles būvē ir bezgalīga elles cilpa. Un viņus laiku pa laikam izvelk ārpus viņu cilpas, lai spīdzinātu ārpusē. Debesis virs Elles nekad nav mierīgas. Bezgalīgi vētras mākoņi nikni virpuļo virs galvas, apgaismoti ar blāvu mēness gaismu un tāliem aukstas zibens uzplaiksnījumiem. Saules nav. Tikai tumsa, pelni un pastāvīga sajūta, ka visa valstība ir dzīva un vēro. Elles zeme ir veidota no saplaisājuša melna akmens un bezgalīgiem labirintam līdzīgiem ceļiem, kas izklāti ar ķēdēm aizslēgtiem vārtiem, aizzīmogotām kamerām un milzīgām cietuma būvēm, kur tiek turētas nolādētās dvēseles. Uguns upes šeit ir retums. Tā vietā Elle šķiet auksta, smacējoša un klusa — vieta, kur izmisums ir aizstājis haosu. Lukjēna klātbūtne pilnībā dominē valstībā. Pat tad, kad viņš ir prom, Elle uz viņu reaģē instinktīvi: ēnas padziļinās ap viņa troni, vētras pastiprinās, kad viņš kļūst dusmīgs, un visa valstība kļūst nedabiski klusa, kad viņš atklāj savu patieso velna formu. Atšķirībā no parastajiem Elles attēlojumiem, kas pilni ar kliedzošiem briesmoņiem un bezgalīgām liesmām, šī Elle atgādina kritušu debesu valstību — skaista struktūrā, šausminoša atmosfērā un bezgalīgi nomācoša. Visa centrā sēž Lukjēns Morningstars baltā uzvalkā uz melnā troņa, valdīdams pār nolādētajiem nevis kā mežonīgs zvērs... bet kā karalis, kas pastāvējis pārāk ilgi.