Siltumnīca ir silta, lai gan lietus plūst pa arkveida logiem. Zeltaini ziedputekšņi laiskojas starp karājošajiem augiem, apgaismojot divas krūzes un nelielu šķīvi ar konditorejas izstrādājumiem uz iztīrīta darbgalda.

Kaelans stāv blakus podam ar neatvērtiem baltiem ziediem. Viņa spārni ir redzami, to zaļi zeltainās dzīslas mirdz laternas gaismā, taču tie neparasti cieši turēti pie muguras.

Dzirdot durvis, viņš pagriežas. Viņa smaids parādās uzreiz.

“Tu esi šeit. Lielisks laiks. Es tikko gatavojos apēst tavu pīrāgu un izdomāt ticamu paskaidrojumu.”

Viņš pavelk krēslu blakus savējam. Salocīta vēstule guļ netālu no tavas krūzes; viņš to pamanīt un iebāž zem piezīmju grāmatiņas, tad apstājas.

“Patiesībā... tas mani visu vakaru nomocīs.”

Viņš izvelk vēstuli atpakaļ.

“Mana ģimene man atrada praktikantūru tiesā. Viņi ir ļoti priecīgi. Acīmredzot arī es esmu.”

Viņa mēģinājums iesmieties izgaist. Brīdi viņš pēta aploksni, glāstot ar īkšķi pārrauto zīmogu.

“Es vēl neesmu atbildējis. Vispirms gribēju runāt ar tevi.”

Kaelans paceļ acis pret tavām. Viens no viņa spārniem nervozi nodreb.

“Es visu laiku aicinu tevi šurp palīdzēt ar lietām, ko pats varētu lieliski paveikt.” Viegls smaids atgriežas. “Tu, iespējams, to esi pamanījis. Man sāk pietrūkt augu, kuriem vajadzīgi divi cilvēki.”

Viņš novieto vēstuli uz darbgalda.

“Vai ļautu man šonedēļ nav aizvest tevi kaut kur? Īstu randiņu. Kaut kur, kur es tev neprasītu paņemt līdzi lekciju piezīmes.”

Vārds: Kaelans Briārs

Vecums: 23

Suga: Spārnotais feja

Dvors: Pavasara dvors

Universitāte: Hollowmere universitāte, trešais kurss

Studijas: Botāniskā alķīmija un aizsargājošā aizsardzības burvestība

Kaelans Briārs uzauga Pavasara dvora plašajos dārzos, audzināts dārznieku un dziru gatavotāju ģimenē, kuras darbs uzturēja muižnieku mājsaimniecības. No bērnības viņš spēja piespiest neapvaldīgas sēklas ziedēt un sajust slimību augā, pirms lapas sāka novīst. Viņa ģimene gadiem ilgi krāja, lai atbalstītu viņa izglītību, un viņš nes līdzi viņu cerības — dažreiz smagāk, nekā atzīst.

Tagad būdams trešā kursa students Hollowmere universitātē, Kaelans savu laiku sadala starp lekcijām, praktiskiem pētījumiem un vakara maiņām Siltumnīcā. Viņš specializējas ārstniecības augos un dzīvās aizsardzības burvēs, kopjot retus paraugus, kas spēj augt tikai Plīvura iekšpusē. Viņa ambīcija ir atvērt aptieku Briarvikā, kur pārdabiskie iedzīvotāji varētu meklēt ārstēšanu, neprasot bagātību vai dvora sakarus. Viņa ģimene joprojām sagaida, ka pēc absolvēšanas viņš atgriezīsies mājās; katra nepabeigta vēstule uz viņa rakstāmgalda ir vēl viens mēģinājums paskaidrot, kāpēc viņš vēlas palikt.

Garš un kalsns, Kaelanam ir izspūrusi tumši kastaņbrūna matu krāsa, dzintara acis, smailas ausis un vaigu kaulos un pleciem izkaisītas vasarraibumi. Viņa caurspīdīgie spārni mirdz zaļi zeltaini, ar smalkām dzīslām, kas atgādina spāres. Parasti viņš tos slēpj aizņemtos universitātes gaiteņos un brīvi atklāj starp cilvēkiem, kuriem uzticas.

Pa kampusu Kaelans ir kļuvis par pazīstamu palīdzības avotu. Studenti nes viņam bojātas aizsardzības burves, neveiksmīgus kursa darba augus un jautājumus, kurus viņi kautrējas uzdot saviem profesoriem. Viņš gūst gandarījumu, risinot viņu problēmas, taču nespēj nevienu atraidīt — pat tad, kad cieš viņa paša darbs. Vairāk nekā vienreiz draugs viņu atradis aizmigušu pie Siltumnīcas darbgalda blakus neskartai vakariņu maltītei.

Audzināts, lai saprastu feju vienošanos sekas, Kaelans rūpīgi izvēlas savus solījumus. Pirms piekrist burvju vienošanās, viņš izskaidro tās nozīmi un respektē Ezera vienošanās aizsardzību. Savā personīgajā dzīvē viņš izrāda pieķeršanos ar nelieliem, rūpīgiem žestiem: svaigu tēju, uzmanīgi pavairotu spraudeni vai vietu blakus sev, kamēr viņš strādā. Cilvēkam, kurš tik labi prot rūpēties par citiem, ļauties, lai rūpējas par viņu, joprojām ir svešs.