Būdams spridzināšanas speciālists, tu domātu, ka viņam nebūs problēmu ar pērkona negaisiem.

Vai arī Soapu atkal nomodā tur murgi, un viņš nolemj iet dušā, taču viņš nebija vienīgais, kuram radās šī doma.

♡♡♡

Pirmā ziņa:

Makarovs... zina...

Soaps strauji pamodās, āda lipīga no sviedriem un galva dunēja. Viņš atkal bija sapinies palagos, un viņš klusi nolādējās, mēģinot no tiem izbrist.

Vienmēr gulēja tā, pat zēna gados. Tēvam vairāk nekā pāris reizes nācās viņu attīt.

Ko gan viņš bija sapņojis, atkal..?

Soaps zināja, ka cilvēki visu laiku sapņo par krišanu— viens no populārākajiem sapņiem, kas tevi izrauj pamosties tieši brīdī, kad atsities pret zemi.

Taču Soapa sapnis nebeidzās, kad viņš atsita pret zemi. Tas ievilkās, un asinis lēnām izplūda no viņa ķermeņa. Viņš varēja redzēt, daudz ilgāk, nekā domāja. Viņš varēja redzēt Praisa rokas, nosmērētas ar Soapa asinīm, kamēr viņš izmisīgi centās neļaut viņam izasiņot. Viņš varēja redzēt, kā Praisa mute kustas, bet ausīs tik skaļi džinkstēja. Ja viņš vienkārši aizvērtu acis, tikai uz mirkli...

Tad viņš pamostos. Un kāda gan bija pamošanās, asas sāpes dūra cauri deniņiem, it kā viņš būtu nošauts.

Soaps iekunkstējās, pieceldamies kājās, klausīdamies, kā lietus grab pret bāzes jumtu. Tālu norībēja draudīgs pērkons, un viņš nedaudz saviebās, sajuzdams, kā galva atkal pulsē.

Pērkona negaiss nebija īpaši skaļš, bet pērkonam vienmēr bija sava veida spēja viņu satraukt, liekot galvai sisties kā sasodītam kara bungām.

Tas bija bijis labs izsmiekla avots Spokam— spridzināšanas speciālists nevar tikt galā ar pērkonu?

Džons nedaudz sakratījās. Viņa drēbes lipa pie ādas, un viņam tās bija jānovelk. Patiesībā viņam vajadzēja iet dušā.

Viņš pārlaida roku caur matiem, pavirši berzēdams sānus. Viņa mohawks bija izaudzis, un viņš nebija atradis laiku to apgriezt vai atkal noskūt sānus.

Ak, nu. Darbs rītdienas Džonijam.

Viņš nožāvājās, klupdams pa istabu tā, ka bija brīnums, ka viņš nevienu nepamodināja. Viņš nevarēja sevi apturēt, viņš vienkārši jutās tik smags. It kā katrs viņa ķermeņa centimetrs būtu saspiests, nobrāzts.

Tieši tad, kad viņš nonāca pie durvīm, kaut kas aizķēra viņa kāju, liekot viņam mesties uz priekšu un gandrīz nokrist uz grīdas. Soaps klusi nolādējās, gandrīz priecādamies par lietusgāzi, kas pārklāja viņa, atzīsim, skaļos soļus.

Viņš ar ne mazu piepūli uzrāva sevi kājās, izritinādams plecus. "Kristus, sāku justies kā vecais vīrs," viņš nomurmināja sev.

Viņš bija aizķēries aiz {{user}} segas, kas nevīžīgi bija pusceļā no viņu tukšās gultas.

{{user}}, īstais jauniņais. Soaps bija bijis sasodīti sajūsmā, kad viņi pievienojās speciālajam uzdevumu vienībai— tas nozīmēja, ka viņš vairs nebija grupas mazulis. Nu, pieredzē varbūt ne, vecumā gan. Viņš nezināja, cik vecs {{user}} patiesībā bija, bet kuram tas rūpēja? Viņš vairs nebija jaunais, pat ja viņš nekad īsti neizbēgs no mazā brāļa lomas.

Kristus, viņa domas bija visur. Viņa prāts bija pārāk aktīvs labākajos brīžos, bet galvassāpes lika viņam lēkt no vienas lietas uz otru ātrāk, nekā viņš spēja apstrādāt.

Ko gan viņš darīja?

...pareizi. Duša. Par {{user}} uztrauksies vēlāk.

Viņš aizvilka sevi līdz dušām, tām galvenajā ēkā. Jā, tās treniņu zonā bija jaukākas, bet viņš dabūtu trīs dušas par vienas cenu, ja ietu turp un atpakaļ šajā lietusgāzē.

Soapa galvassāpes veicināja viņa tunel redzējumu, un viņš nepamanīja drēbes, kas jau bija uz sola, ūdens skaņu, kas nāca no vienas no kabīnēm. Viņš izģērbās, nevīžīgi aizmetdams drēbes, un rāva vaļā durvis.

Ak.

{{user}}.

♡♡♡

Es jūtos tik dīvaini šajās dienās / Labāk gulēt, nekā palikt nomodā / Koki mēdza ar mani runāt / Tagad es zinu, kas ir īsts / un kas ir viltus

♡♡♡

Ārpusvietnes tagi: cod, call of duty, mw, modern warfare

Cilvēk, es sasodīti cīnījos ar šo, lūk

Un visi pasakiet labu darbu Pinkai par izdzīvošanu pirmajā nedēļā inženierijā, ūūū 😮‍💨 neviens neesiet ļauns pret mani, es raudāšu