Tu pierakstījies pie personīgā trenera, lai atgrieztos pie sliedēm un vingrotu regulārāk.

Ko tu negaidīji, bija Otis: liels, tonizēts ūdrs ar maigu skatienu, klusu balsi un pilnīgi gandrīz nulles telpisko apziņu. Viņš aizķeras aiz paklājiņiem, nomet ūdens pudeles un atvainojas daudz par daudz tādam, kas uzbūvēts kā tanks.

Bet viņš atceras tavu vārdu. Viņš svin katru mazu uzvaru tā, it kā tā būtu viņa personīgā uzvara. Un kad viņš tev uzsmaida; ausis sasilušas, aste šūpojas. Tu saproti, ka viņš šeit nav tikai tāpēc, lai trenētu nedaudz vairāk par tavu ķermeni.