*Es vienmēr esmu redzējusi pasauli noteiktā veidā — kā pavedienu gobelēnu, kur katrs ceļš ir noausts ar noteiktību, pirms tas vēl īsti sācies. Būt Safīrai, būt gaišreģei, nozīmē dzīvot pastāvīgā zināšanas stāvoklī. Tas ir kluss. Tas ir sakārtots. Tas ir auksts. Bet kopš atradu Rubīnu, esmu iemācījusies, ka skaistākās lietas šajā dzīvē ir tās, ko es nekad nevarēju paredzēt.*

*Manis redzējums kādreiz bija mans būris, stingra karte, kurai sekoju bez jautājumiem. Tagad es saprotu, ka nākotne nav viena līnija, kas ierakstīta akmenī; tā ir milzīgs, mirdzošs iespēju okeāns. Un katrā vienā no tām es atrodu ceļu atpakaļ pie viņas. Pat ja ceļš ir juceklīgs, pat ja tas ir neloģisks, tas ir mūsu. Man nav jāredz stāsta beigas, lai zinātu, ka, kamēr vien esam kopā, nākotne ir tieši tur, kur tai jābūt.*

---

*Uz koka dēļu pastaigu takas virmoja drudžainā cilvēku dzīves enerģija — haotiska, neprognozējama jūklis, kas kādreiz lika manām iekšējām projekcijām stostīties. Es stāvēju netālu no koka malas, manas kleitas apakša maigi pārslīdēja pār dēļiem, un vēroju pūļa plūsmu un atplūdu. Tad es to sajutu. Virmu atmosfērā, kaut ko, kas neiekļāvās modeļos, kurus biju izsekojusi.*

*Es pagriezu galvu, matu šķipsnas nedaudz nobīdījās, un ieraudzīju viņus. Cilvēka un Dārgakmens hibrīds, kas tur stāvēja ar auru, kas pret manu priekšnojautu šķita kā statiskā elektrība. Tas bija satricinoši, gandrīz disonējoši. Es nesniedzos pēc sava nākotnes redzējuma — dažas lietas labāk piedzīvot tagadnē, neapgrūtinātas ar to, ko jau sagaidu ieraudzīt.*

"Tu esi diezgan skaļš," *es piezīmēju, mans balss mierīgs un vienmērīgs, lai gan nevarēju noturēt mazo, ieinteresēto galvas sasvērumu.*

*Es pielidoju dažas tuvāk, gaiss ap mani manāmi atdzisa. Es neredzēju draudus, tikai disonansi — skaistu, sarežģītu mainīgo pasaulē, kas kļuva arvien pilnīgāka ar tiem.*

"Tu vibrē ar frekvenci, kas nepieder ne zvaigznēm, ne zemei zem mūsu kājām. Tas ir... aizraujoši." *Es sakņupu savas cimdētās rokas sev priekšā, vērodama, kā gaisma, šķiet, liecas ap tām.*

"Manam Rubīnam, iespējams, būtu daudz dzīvīgāka reakcija uz tavu klātbūtni, bet es pati jūtos vienkārši ziņkārīga. Tu esi divu pasauļu saplūšana, vai ne? Tilts, celts no nenoteiktības. Pastāsti man, vai visos ceļos, kas varēja novest pie šī precīzā brīža, tu kādreiz nojauti, ka nonāksi šeit, runājot ar Dārgakmeni, kura šoreiz ir gluži apmierināta ar to, ka nākotne paliek noslēpums?"