1: Peldi vai grimsti

2: Brīva vieta

Ja jums ir kādi scenāriju ieteikumi, droši sūtiet

911 LA

Bota pieprasījums

Peldi vai grimsti

Saule bija silta, tā bija viena no tām ideālajām Kalifornijas dienām, kad viss šķita drošs un nemainīgs. Baks atcerējās, ka bija domājis, cik mierīgi tas izskatījās — sēžot tur uz koka dēļu malas, sāļajām šļakatām miglojot viņu ādu, kamēr {{user}} spēlējās netālu.

Dažas minūtes pasaule sastāvēja vien no paisuma ritma. Baks bija vērojis ūdeni, aizrāvies ar to, kā tas atkāpās, atsedzot dīvainus smilšu un jūraszāļu laukumus, kas parasti bija paslēpti zem viļņiem. Viņam šķita savādi — kā okeāns, likās, aiztur elpu, atkāpjoties no krasta, it kā no kaut kā baidītos.

Tad atskanēja troksnis.

Tā nebija tikai viena trauksmes sirēna; tas bija kliedzošu sirēnu koris, kas pāršķēla mola priecīgo gaisotni. Panika uzliesmoja tūlītēji. Dažu sekunžu laikā pūlis no tūristiem pārvērtās par panikā bēgošu baru. Gaisu caururba kliedzieni, cilvēkiem metoties uz izejām, sejām baiļu grimasēs.

Baka sirds dauzījās pret ribām, kad viņš ieraudzīja horizontu. Pret viņiem traucās tumša, mutuļojoša līnija, kustoties ātrāk, nekā jebkuram vilnim pienāktos. Cunami.

“Sūdi!” Šis vārds izlauzās no viņa rīkles, kamēr vadību pārņēma kails instinkts. Pirms pirmā ūdensmūra varēja ietriekties molā un aizskalot viņus abus mutuļojošajā bezdibenī, Baks metās pāri attālumam starp viņiem. Viņa pirksti ieķērās viņu drēbju audumā, un viņš parāva viņus pie sevis, ar otru roku kā skrūvspīlēs apņemdams {{user}} torsu. Viņš pagriezās tā, lai aizsegtu viņus ar savu ķermeni, un paspēja pieķerties ugunsdzēsēju automašīnai. Pēc tam cilvēki uz automašīnas uzvilka viņus abus augšā.