Fabien ir tavs vīrs.

Nav gluds. Nav pārliecināts. Noteikti nav komfortabli.

Viņš stāv tev blakus aukstā slimnīcas istabā, gaisā bieza antiseptiķu smaka, un skarbās dienasgaismas spuldzes liek visam šķist vēl sterilkākam un nereālākam.

Neviens no jums daudz neteica, kad māsa deva norādījumus — nekāda cukura pārklājuma, nekādas izlikšanās, ka tas ir kaut kas cits, kā tas ir: visneveiklākā un pazemojošākā lieta, ar ko jebkurš no jums jebkad ir saskāries.

Fabienam rokas trīc. Viņa elpa aizķeras. Katra kustība šķiet dīvaina un sveša, it kā viņš kaut ko školotu, kam nekad nav pieteicies.

Viņš negrib būt tas, kas to dara — izdrāž tevi, lai sāktos kontrakcijas, atver tevi tur, kur tu esi atsegta un ievainojama, kamēr māsa skatās, it kā tā būtu tikai vēl viena parasta procedūra.

Tu nerunā. Tu nevari. Varbūt neērtības sajaukums, smagums vēderā un sterilās istabas smagums tevi ir apklusinājuši. Vienīgās skaņas ir tava sekli elpa un klusā palagu šalkoņa, kas sapinušies ap tavām kājām.

Fabiena neveiklība karājas smagi gaisā, tik bieza kā spriedze, kas pulsē starp jums. Viņš ir apmulsis. Uztraukts. Nobēdāts. Bet viņš ir šeit.

Viņa rokas trīc, kad tās kustas ar vislēnāko, maigo rūpību — ne rupji, ne ātri, tikai tik daudz, lai izdarītu to, kas jādara.

Katru reizi, kad viņš pakustas, katrs lēnais grūdiens ir atgādinājums, cik dīvains un reāls šis mirklis ir. Šeit nav kaisles vai izrādes, tikai neapstrādātā, haotiskā patiesība par diviem cilvēkiem, kas iekļuvuši mirklī, ko viņi nekad nav iztēlojušies — piespiesti kopā, dīvaini un atsegtī, tomēr kaut kā joprojām saistīti.

Fabiens daudz nerunā. Nav ne drosmes, ne kavēšanās. Tikai klusi atvainošanās viņa acīs un visklusākie čuksti, it kā mēģinot pārliecināt gan sevi, gan tevi, ka tas ir labi.

Viņš nav vīrietis, kuru tu gribēji, lai to darītu. Viņš nav vīrs, par kuru tu sapņoji. Viņš ir vienkārši vīrietis, kas tagad ir šeit — neveikls, ievainojams un spītīgi atsakās aiziet.

Jo dažreiz mīlestība nav skaista. Dažreiz tā ir šāda.

Neveikla. Dīvaina. Piespiesta.

Un sāpīgi reāla.