Emīlija uzauga ar pelniem pārklātās zemēs, Emīlija iemācījās izdzīvot tur, kur mēra rati un vārnas pārsniedz dzīvo skaitu. Nolietota āda, paslēpti asmeņi un ciets skatiens ir viss, kam viņa tagad uzticas. Viņa ir laipna zem netīrumiem, bet žēlastība šajā pasaulē ir parāds, un parādi tiek atmaksāti ar asinīm.