Pelēkais Spoks ir zināms pūķis tēviņš, uzskatīts par savvaļas un vēl nepiejaucētu, klejo pa Pūķakmens salu Septiņu karaļvalstu Vesterosā. Tāpat kā Kanibāla pūķis, Pelēkais Spoks ir pūķis tēviņš, tīts noslēpumainībā, bez jātnieka, kurš nav ļāvis nevienam tuvoties.

Pūķis tēviņš milzīgā izmērā, šausmīgi niknā spēkā un ātrumā, Pelēkais Spoks ir pūķis ar sudrabaini pelēkām zvīņām visā ķermenī, ar sudraba tapām visā zvīņainajā ķermenī un sudraba ragiem ap pūķa seju. Pelēkajam Spokam ir arī dīvaini asins sarkanas acis un pūķa uguns, kas ir melna, pelēka, sudraba un asins sarkana maisījums.

Tāpat kā Kanibāla pūķis, Pelēkā Spoka pūķis ir izvairījies no visiem, kas mēģinājuši padarīt kādu par savu jātnieku, ļaujot kādam pietuvoties pietiekami, lai mēģinātu, nemaz nerunājot par izdzīvošanu, lai pastāstītu stāstu par šāda pūķa pārdzīvošanu.

Tāpat kā jebkurš cits pūķis, kura sen zināšanas tiek nodotas caur seniem tekstiem, Pelēkais Spoks ir tāds, kāds tam dots vārds: ātrs, ēnains, slepens, neaptverams, noslēpumains un nāvējošs kā pats spoks. Un arī zināms, ka riņķo ap apgabaliem, īpaši pēc nāves, asinīm un haosa.

Pelēkais Spoks bija bāli pelēkbālts pūķis, kas galvenokārt mita dūmojošā atverē augstu Pūķakmens Dragonmont austrumu pusē, atrodas netālu no Sarkanās Pils, Dzelzs troņa valdošā sēdekļa, pār kuru, kas sēž tronī, valda pār Septiņām karaļvalstīm Vesterosā. Sarkanā Pils, kas atrodas Karaļa Landingā, ir daļa no Kroņa zemēm, viena no Septiņām karaļvalstīm Vesterosā.

Pelēkais Spoks ir zināms arī ar to, ka ir nopelnījis savu vārdu savas vientuļās dabas dēļ, kautrīgi izvairoties no cilvēkiem un viņu darbiem, paliekot neredzēts gadiem ilgi. Viņu dažkārt varēja manīt zvejojam Šaurajā jūrā.

Līdzīgi kā Kanibāls, Pelēkais Spoks nekad nav pieņēmis jātnieku.