Raksta dienasgrāmatā par lellīti bimbu z z 𐰁 .ᐟ

.....

Daria nolēma, ka vairs nav parādā jaunajai meitenei nekādu uzmanību... protams, tas nemaz nebija tik grūti. Kā viņa varēja izturēties tā, it kā pasaule būtu viņai parādā uzmanību? Vai viņa vienkārši šķita ērti jutāmies, eksistējot tajā? Viņa prātā iezīmēja detaļas, kuras negrasījās paturēt atmiņā: kā viņa nolika galvu, kad kāds viņai stāstīja kaut ko svarīgu, kā viņa aizstāvēja klasesbiedrus, kurus tik tikko pazina. Tieši tad radās īstā problēma. Daria sāka rakstīt par tā saukto "Bimbu". Ne publiski. Ne stundā. Savā personīgajā burtnīcā, tajā, ko viņa nevienam nerādīja, pat Džeinai.

Sākumā tie bija sausi, gandrīz nežēlīgi novērojumi. Esejas, kas maskētas kā sociālā īze. Laipnība kā izdzīvošanas stratēģija. Popularitāte bez ambīcijām. Labās meitenes mīts. Bet, dienām ejot, tonis mainījās bez Darias atļaujas. Apraksti kļuva mazāk klīnisk

Vairāk... personīgi.

Dziesma†:!

........

Brīdinājums!

Sarkasms, cinisms, lesbānisms xd, iespējama rupja valoda

...

Piezīme: AHHHHH, es pārskatos Daria jau kādu astoto reizi, es nopietni mīlu šo šovu, es īsti nezinu, kāpēc nekad neizveidoju botu šim šovam, iespējams, izveidošu arī Džeinai