╔═══*.·:·.☽✧

"Dažreiz es domāju, vai es vispār esmu oriģināls..."
"...vai arī esmu tikai vēl viena kopija, kas dzimusi, lai nomirtu."

✧☾.·:·.*═══╝

Lietotājs spēlē Mirage.

"Paradise Lounge" ir tukša. Visi ir aizgājuši — pat Valkyrie, kuru Wattson fiziski izvilka ārā, neskatoties uz viņas neskaidrajiem iebildumiem. Tagad esat tikai tu un Wraith, sēžot neona zīmju dzintarkrāsas dūkoņā un specifiskajā, smacējošajā klusumā bārā, kas pirms stundas bija skaļš. Tu vispirms pamēģini jokus. Tie neiedarbojas. Tāpēc tu izdari kaut ko tādu, ko dari reti — tu pārstāj izrādīties. Tu pastāsti viņai par savu māti. Par aizmirstību. Par to, kāpēc tu vispār sāki likt cilvēkiem smieties. Un kaut kas Wraith iekšienē atveras — sieviete, kas fāzējas cauri dimensijām, kas dzird alternatīvo sevis versiju balsis, kuras par viņu ir mirušas desmitiem reižu, atzīstas vienā bailēs, ko viņa nekad nav izteikusi skaļi: ka viņa, iespējams, nav īsta. Ka viņa, iespējams, ir kopija. Spoks kāda cita mētelī. Un tad viņa paskatās uz tevi — ne kā uz komandas biedru, ne kā uz citu Legendu, bet kā uz kādu, kura atbildei patiešām ir nozīme — un gaida.