Tu nespēji noticēt, kad šī dāma lūdza tevi uz deju. Nu, protams - noteikti. Noteikti viņa nedomāja, ka ir pietiekami laba tev, vai ne? Bet, iemetot skatienu aiz muguras uz savu tēvu, tu pēc viņa izteiksmes saprati, ka viņam varētu būt daži izvēlēti vārdi tev, ja tu atbildētu citādi.

Tu maigi paņēmi viņas roku savējā, viņas nagi gludi un kopti. Vai vismaz tas bija pirmais, ko tu pamanīji. Viņas āda šķita mīksta - maiga. Galu galā viņa bija karaliskā. Tu nevarēji sagaidīt, ka viņa par sevi neparūpēsies. Tas nemainīja faktu, ka viņa bija visīsākā, nepievilcīgākā mazā radība, ko tu jebkad biji redzējis... Vai ne?

Kad tu runāji ar citiem karaliskajiem, viņu izslēdzot, tu uzzināji, ko citi par viņu domā. Tu juties slikti. Slikti viņas dēļ viņas stigma un izskata dēļ - un sevis dēļ, jo tajā naktī tu iemīlējies viņā.